Par investīcijām un darījumiem

BusinessWeek Aprīļa pirmās nedēļas numurā ir atrodams plašs raksts par Ķīnas stratēģijas maiņu attiecībā uz ārvalstu uzņēmumu darbību valstī. Aktīvi veicinot ārvalstu investīciju ieplūšanu valstī, daudzas ārvalstu kompānijas Ķīnā ir ieguvušas milzīgas tirgus daļas un peļņu, bieži vien uz vietējo uzņēmumu rēķina.  Lai stiprinātu vietējā kapitāla kompānijas, Ķīna ir uzsākusi aktīvu politiku (Pasaules Tirdzniecības Organizācijas nolikumu robežās), kas dod motivāciju vietējiem patērētājiem izvēlēties vietējos ražojumus. Tāpat, ārvalstu ražotājiem tiek likti dažādi šķēršļi produkcijas importam un izplatīšanai Ķīnā. Tā kā šī valsts nodrošina būtisku daļu no jau daudzu pasaules līmeņa kompāniju apgrozījuma un izaugsmes, pret šādu vietējo “lobiju” ārvalstu kompānijas baidās aktīvi vērsties, baidoties no tiešām sankcijām, kas laupītu iespēju izplatīt savus produktus Ķīnā vispār.

Interesants secinājums no Business Week puses ir, ka šāda politika pasaules mērogā nav nekāds jaunums un ir tikusi ilgstoši piekopta no daudzu rietumvalstu puses. Jautājums ir par to, kādu politiku attiecībā uz vietējo uzņēmumu pakalpojumu un preču izmantošanu piekopj Latvija. Protams, mēs neesam Ķīna un mums arī nav “pārejas posms” dalībā Pasaules Tirdzniecības Organizācijā. No otras puses, ārvalstu ražotāju mērogā mēs esam tik niecīgi, ka par vietējo ražotāju lobiju diez vai kāds nopietni uztrauksies.  Vai šis lobijs ir jāizstrādā politiskā līmenī vai tas ir sabiedrības “apziņa/motivācija”?

Manuprāt mēs esam pamatā pieraduši veikt racionālako piedāvājumu, bieži vien ar ilūziju, ka “ārvalstu” ražojumi ir labāki/kvalitatīvāki/prestižāki. Protams, bieži vien izvēloties Latvijā ražoto pret ārvalstu alternatīvu būs nepieciešams pieciest lielāku cenu vai sliktāku preci. Tomēr tieši vietējais tirgus ir pirmais atbalsta punkts jebkuras kompānijas darbībai. Vietējais patēriņš ir tas, kas ļauj kompānijai attīstīties ārvalstīs. Tā ir sākuši darboties ganrīz visi vietējie biznesi, ko mēs tagad varam norādīt kā lieliskus eksporta paraugus – Stenders, Pūre, Madara un citi. Tapēc par eksportspējas veicināšanu nav atbildīgi tikai politiķi, bankas u.c. trešās personas – to var veicināt jebkurš, iegādājoties veikalā vietējo ražotāju preci*

P.S. ņemsim vērā, ka aiz “brendu” precēm ir ļoti maz vietēja kapitāla ražotāju, jo tie jau visi ir pārpirkti. Tapēc ēdam maizi un desas no rūpnīcām, par kurām nekad iepriekš neesam dzirdējuši!

Ziņa par šo darījumu nav jaunums, bet gribēju izmantot izdevību, lai palielītos par to, ka arī Capitalia ir palīdzējusi šī darījuma ietvaros, konsultējot īpašnieku par darījuma strukturēšanu un juridiskiem pārdošanas aspektiem. Jāatzīst, ka mums bija ļoti interesanti  novērot, kā notiek šādas starptautiskas investīcijas, un cerams šādi darījumi Latvijā būs arvien biežāk un vairāk! Katrā ziņā novēlu Mārim veiksmi jaunā iecerētā projekta realizācijā un gaidīsim, kad par tā iegādi sāks interesēties Google vai Microsoft …

Pajājušā gada nogalē bija iespēja piedalīties Venstpils Biznesa Inkubatora organizētā ikgada seminārā Usmā, kur uzstājās ar prezentācijām inkubatora uzņēmumi. Lai gan visumā biju ļoti pārsteigts par kopējo prezentāciju un biznesa ideju kvalitāti, viena kompānija man īpaši piesaistīja uzmanību. Šis uzņēmums darbību bija sācis 2009. gada maijā un nodarbojas ar jogas aksesuāru ražošanu un izplatīšanu - SIA Advaita Team.

Uzņēmumu ir izveidojis diezgan atpazīstamas nekustamā īpašuma firmas R.Evolution (attīstīja tādus projektus kā Aizkulises un Šokolāde) agrākais valdes loceklis- Aleksejs Zagrebeļnijs, kurš projektu sāka balstoties uz savu  aizraušanos ar jogu.  Uz prezentāciju Usmā gan viņš nosūtīja simpātisku kolēģi. Kompānijas pamatprodukciju veido akupresūras paklājiņus (jeb asi paklāji uz kuriem ir sāpīgi sēdēt), jogas apģērbu un jogas aksesuārus. Lai gan pats ar jogu nenodarbojos un par to neinteresējos, ļoti pārsteidza uzņēmuma pievilcīgie dizaini un iepakojums.  Tālāk mani pārsteidza patreizējais mēneša apgrozījums – 200-300 tūkstoši EUR mēnesī! Un tas viss sasniegts mazāk kā gada laikā ar 8 cilvēku patreizējo komandu (ražošana tiek pasūtīta kā ārpakalpojums).  Šo apgrozījumu uzņēmums pamatā iegūst pamatā āŗvalstīs, tirgojot produkciju specializētiem veikaliem Skandināvijā, kā arī tirdzniecības ķēdēm, piemēram, Stockmann.

Jogas produktu jomā ar līdzīgiem produktiem pēc kompānijas datiem darbojas 2-3 nozīmīgi konkurenti, ar kuriem Advaita Team ir uzsācis cīņu par Eiropas tirgu. Kopējais nozares apmērs pasaulē mērams vairākos simtos miljonu (vai miljardos atkarībā no “tirgus” definīcijas). Pusgada laikā uzņēmums plāno uzsākt tirdzniecību arī ASV. Manuprāt lielisks piemērs ambīcijai un pasaules tirgus iekarošanas potenciālam, specializējoties uz šauras nišas tirgu. Es ceru tuvākajos gados mēs vēl daudz dzirdēsim par šī uzņēmuma sasniegumiem ārvalstīs. Zemāk pāris Advaita Team produktu bildes:

No Firmas.lv datiem: dibināšanas pamatkapitāls – 2,000 LVL, lielākais īpašnieks kāds 25 gadus vecs jaunietis vārdā Sergejs, dibināts 2009. gada 22. maijā.