blog.capitalia.lv

Ar skaļāku nosaukumu darbību ir uzsācis Kurzemes Biznesa Inkubators, kas ir izsludinājis pieteikšanos inkubatorā zem programmas (Drosmīgu) ideju atbalsta programma. Pieteikšanas ir sadalīta divās uzsaukuma kāŗtās, un pirmās kārtas termiņš ir 12. februāris. Uzņēmumi var saņemt atbalstu līdz Ls 8000 pakalpojumiem (biznesa plānu, mājas lapu, tirgus izpētes un citiem darbiem) caur inkubatora sadarbības partneriem, kā arī nelielu SEB bankas kredītu līdz Ls 1000 (ar galvojumu?).

Konkurss ir paredzēts uzņēmumiem, kas plāno vai jau darbojas Kurzemes reģionā. Vairāk par konkursa nolikumu un pieteikšanās kārtību var lasīt Kurzemes Biznesa Inkubatora mājas lapā. Katrā ziņā tā ir vēl viena lieliska iespēja, kā uzņēmējam iegūt nepieciešamo atbalstu pirmajam grūdienam biznesa uzsākšanai.

Pagājušajā piektdienā presē tika ziņots par vēl vienu darījumu Latvijas mediju jomā – par SIA Mediju Nams īpašniekiem kļuva uzņēmuma esošā vadība, atpērkot kompāniju no AS Latvijas Kuģniecība investīciju uznēmuma SIA Lasco Investment. SIA Mediju nams izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze, kā arī žurnālus Māja, Vakara Ziņas un Sporta Avīze.

Šis darījums ir noticis nedaudz vēlāk kā pusgadu, kopš tika iegādāti Latvijas vadošie preses mediju uzņēmumi Diena un Dienas Bizness. Zināmā mērā varētu piezīmēt, ka mediju joma darījumu ziņā ir bijusi ļoti aktīva, ko papildina arī baumas par Tvnet vēlmi atrast pircēju.

Viens no interesantākajiem faktiem Mediju Nama iegādes darījumā ir Latvijā salīdzinoši reta darījuma veida izmantošana. Proti, uzņēmumu iegādājās vadības komanda, finansējot darījumu ar saviem un bankas līdzekļiem. Tādējādi Mediju Nama vadības komandai izdevās tas, kas savulaik neizdevās AS Diena vadībai, piedāvājot uzņēmumu atpirkt no Bonnier.

Presē lasāms, ka Mediju Nama vadītāji bija izteikuši izpirkšanas piedāvājumu Latvijas Kuģniecībai jau iepriekš. Domājams, ka šāda vadītāju vēlme būtiski apgrūtināja vecajiem īpašniekiem atrast kādu citu pircēju, jo šādam investoram ar lielu varbūtību būtu jāaizvieto esošie direktori (līdzīgi kā notika Dienas un Dienas bizness darījumā). Rezultātā, neoficiālā uzņēmuma iegādes cena ir minētane vairāk kā LVL 60,000. Vai tas ir lielisks darījums, vai arī jaunie īpašnieki ir pārmaksājuši?

Balstoties uz Firmas.lv (www.firmas.lv) datiem, uzņēmuma Mediju Nams apgrozījums 2008. gadā bijis 3.36 miljonu apmērā ar neto zaudējumiem -1.86 miljoniem. Iepriekšējo gadu galvenie ieņēmumu un bilances rādītāji ir apkopoti sekojošā tabulā:

Šie dati norāda, ka uzņēmuma apgrozījums vidēji piecos gados audzis ļoti piesardzīgi par 4.3% gadā, savukārt neto zaudējumi katru gadu ir sastādījuši 30%-50% no apgrozījuma. Lai šāda apmēra zaudējumus segtu, uzņēmuma agrākie īpašnieki ir regulāri guldījuši līdzekļus kompānijas pamatkapitālā. Neskatoties uz šiem ieguldījumiem, lielo vēsturisko zaudējumu dēļ paši kapitāla kopsumma 2008. gada beigās sastādīja vien LVL 57.2 tūkstošus.

Balstoties uz šiem datiem, būtu ļoti grūti nosaukt šo uzņēmumu par veiksmīgu. Drīzāk, ņemot vērā apstākli, ka 2009. gads diez vai mediju un reklāmas jomā ir bijis izdevies, interesanti būs skatīties, ko revolucionāri jaunu darīs jaunie īpašnieki, lai strauji sabalansētu uzņēmuma ienākumus un izdevumus. Ja tas neizdosies, tad diezgan drīz mēs varēsim lasīt par Mediju Nama maksātnespēju, jo šaubos, ka jaunie īpašnieki varēs “sponsorēt” šo kompāniju tādā apmērā kā to darīja Lasco Investment/ Latvijas kuģniecība. Tāpat interesanti ir apstāklis, kā šo darījumu vērtēs Mediju Nams esošie kreditori – līdz ar īpašnieku maiņu domājams ir būtiski samazinājusies uzņēmuma finansu drošība.

No otras puses jāatzīst, ka Mediju Namam ir diezgan labs “portfelis” ar preses mediju brendiem, uz kuru pamata varētu būvēt perspektīvu uzņēmumu. Salīdzinot ar ārvalstu preses mediju uzņēmumiem, Mediju Namam tā pat kā Dienai ir būtiski mazs ienākumu īpatsvars no interneta kanāliem. Attīstība šajā virzienā ļautu balansēt pakāpeniski krītošos reklāmas pieprasījumus drukātajā presē, kā arī nodrošināt ienākumu izaugsmi. Zemāk esmu apkopojis nra.lv patreizejo tirgus pozīciju salīdzinot ar citiem mediju portāliem Latvijā (alexa reitinga pozīcijas). Šis grafiks norāda portālu pozīcijas (topu) Latvijas apmeklētāko interneta resursu starpā (jo zemāks cipars, jo augstāks portāla reitings un tā apmeklējums):

Papildus var apskatīt Gemius Audience datus. Šis nelielais ieskats norāda uz to, ka nra.lv apmeklējuma ziņā būtiski atpaliek no citiem nacionālajiem interneta portāliem. Tādējādi patreiz gaidīt būtisku ienākumu apmēru no interneta jomas Mediju Namam būtu priekšlaicīgi. Vienalga kā, šis pirkuma darījums ir ļoti interesants un ar lielu vērību sekošu līdzi jaunumiem no Mediju Nama. Cerams, ka jaunajiem īpašniekiem sanāks īstenot savus plānus un gaidīsim paredzamās restrukturizācijas rezultātus.

Vai drīzumā sekos arī darījums ar Latvijas Avīzi, kas, starp citu, ir strādājusi ar peļņu pēdējos 10 gadus?

Zemāk esmu ievietojis savu īso prezentāciju par finansējuma piesaisti, ko gatavoju priekš OpenCoffee Club pasākuma Rīgā, 7 janvārī. Prezentācijā tiek runāts par:

• Latvijas riska kapitāla fondiem, fonda pārstāvju kontakti, citi potenciālie ieguldījuma fondi
• Privātie investori Latvijā, biznesa enģeļu biedrības, www.pardodbiznesu.lv
• Kapēc banku kredītus nevajag izmantot jaunu uzņēmumu sākšanai

Esi saņēmies un nodibinājis uzņēmumu? Sagrabināji LVL 1,000, kurus “izgriezt” cauri kontam priekš kompānijas reģistrācijas? Vajag vairāk naudas, lai nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus? Vai esi redzejis bankas reklāmas par kredītu piedāvājumiem ar skanīgiem nosaukumiem “Uzticības kredīts”, “Iespēju kredīts” un “Starta kredīts”?

Tipiski ir prakse, ka jaundibinātus uzņēmumus finansē paša iekrājumi, draugi, ģimene, varbūt kāds sēklas vai riska kapitāla investors. Savukārt kredītu, faktoringa un citus instumentus uzņēmums sāk piesaistīt līdz ar zināmas stabilitātes un ieķīlājamas aktīvu bāzes uzaudzēšanu. Un tas ir labi saprotams, jo bankas darbojas ar salīdzinoši zemām kapitāla uzcenojuma maržām.

Vienkāršam aprēķinam pieņemsim, ka banka sniedz kredītu par EURIBOR + 5%, savukārt pati aizņemas ar EURIBOR likmi. Tādējādi, izsniedzot EUR 100,000 lielu kredītu uz 1 gadu bankas bruto pelņa (pirms administrācijas izdevumiem) ir EUR 5,000. Pieņemot, ka banka izsniedz tikai kredītus par EUR 100,000 un uz 1 gadu, tad no 20 izsniegtajiem kredītiem banka nedrīkst zaudēt (pilnībā norakstīt) vairāk kā 1, lai tai nerastos zaudējumi. Ja lielu un ilgi darbojošos uzņēmumu bankrota risks nav relatīvi augsts, tad jaundibināmiem uzņēmumiem, kuriem tipiski nav arī ieķīlājamu aktīvu, neizdošanās risks ir ļoti augsts.

Kapēc tad bankas tik ļoti cenšas piedāvāt kredītus jaunām firmām? No vienas puses, uzsākot sadarbību ar mazu klientu, ir cerība, ka biznesam augot bankas attiecības saglabāsies un varēs piedāvāt plašākus pakalpojumus. No otras puses, kredīti ar skanīgajiem nosaukumiem īstenībā ir patēriņa kredīti firmas dibinātājiem (ar skanīgiem nosaukumiem), jo pieprasa personīgos galvojumus. Ja SIA dibinātājiem palūdz personīgas garantijas tad zināmā mērā zūd visas sabiedrības ar ierobežotu atbildību jēga.

Tādējādi šāds kredīts dod uzņēmējam iespēju riskēt ar lielāku kapitālu nekā tas pašam ir dibināšanas brīdī. Balstoties uz jaundibinātu uzņēmumu risku (ko dibinātāji reti kad pareizi novērtē), ņemt patēriņa kredītu, lai finansētu jaunu uzņēmumu ir līdzīgi, kā aizņemties, lai paspēlētu casino. Šeit nāk prātā klasiska investīciju pamattēze – “ieguldi akcijās tik daudz līdzekļus, cik esi gatavs zaudēt”. Aizņematies apdomīgi.

* Ne bankas ne riska kapitālisti nevienu “neatbalsta”. Piedāvājot līdzekļus viņi domā par to, ka var nopelnīt.

Šis gads ir bijis pārbagāts ar jauniem projektiem un aktivitātēm, kas vērstas uz jaunu uzņēmumu atbalstu un finansējuma piesaistes palīdzību. Gada pirmajā pusē noslēdzās Eiropas Investīciju Fonda konkurss par jaunu riska un sēklas kapitāla fondu izveidi. Rudenī startēja programma Atspēriens, portāls pardodbiznesu.lv un LIAA pirmssēklas instruments, savukārt tagad noris Ideju Kauss. Connect Latvia iepriecina ar vēl vienu lielisku iespēju uzņēmējiem atrast investoru – Iespēju forumu.

Šis pasākums Latvijā tiek rīkots pirmo reizi, un tā mērķis ir piedāvāt uzņēmējiem iespēju vienlaicīgi uzrunāt prezentāciju veidā aktīvos investorus Latvijā. Starp investoriem būs sapulcinātas Latvijā vadošās investīciju kompānijas, kā arī privātie investori. Prezentāciju pasākums notiks 7. decembrī, savukārt uzņēmumiem pieteikšanās termiņš ir līdz 9. novembrim.  Uzņēmumi, kas tiks izvēlēti dalībai Iespēju forumā, tiks apmācīti intensivā prezentācijas prasmu uzlabošanas treniņā, kas jau pati par sevi ir ļoti noderīga iespēja. Dalība iespēju forumā ir bez maksas.  Papildus informāciju var apskatīt pasākuma mājas lapā un blogā.

Šogad trešo reizi tiek rīkots Ideju Kausa konkurss, kas ir balstīts uz Skandināvijā populāro biznesa ideju sacensību Venture Cup. Pēc provizoriskajiem datiem šogad ir vislielākais iesniegto ideju skaits, kas pārsniedz 500. No šīm līdz finālam caur papildus kārtu tiks tikai 10, savukārt 3 uzvarētāji sadalīs savā starpā Ls 9,000 lielu balvu fondu.

Arī šogad piedalījos konkursa ideju vērtēšanā. Ņemot vērā lielo ideju apjomu no 50 idejām, kas bija iedalītas man, centos mērķēt uz 10 turpmākajai kārtai, bet beigās izvēlējos tikai 7. Neskatoties uz to, esmu patīkami pārsteigts, ka ideju kopējā kvalitāte (un arī kvantitāte) turpina uzlaboties. Šajā bloga ierakstā nedaudz aprakstīšu par to kā es atlasīju idejas turpmākai dalībai konkursā un kādas mācības nākošā Ideju Kausa pretendenti varētu ņemt vērā.

1. Idejas apraksta pirmajam teikumam ir jāpasaka vienkāršos vārdos par ko būs bizness. Ja es no pirmajiem teikumiem nesaprotu par ko iet runa, varbūtība ir 99%, ka šī ideju jau esmu noraidījis. Ja man nepatīk (nesaprotu) ideju pēc pirmā paragrāfa, pārējam saturam es pārskrienu tikai pa diognāli un ja vien kaut kas labs neieduras acīs – ideja ir “nē” kategorijā.

2. Pēc frāzes – “konkurentu nav” (it sevišķi, ja es zinu, ka tādi ir) automātiski ideju noraidu. Konkurenti ir visiem biznesiem un to neapzināšana nozīmē mājasdarba neveikšanu.

3. Slikts formatings un daudz gramatikas kļūdu = slikts pirmais iespaids = liela varbūtība uz noraidīšanu. Vispār manuprāt nākošajā Ideju kausā vajag iedot mazāk fleksiblu formu, lai nav tādas variācijas ar 1 lapas idejas apraksta izpildījumiem.

4. Labākie ideju apraksti ietver ne tikai idejas formulējumu, bet arī paskaidro kapēc iesniedzošajai komandai arī sanāks ideju realizēt. Es “realitātes” kritērijam piešķīru lielu nozīmi, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai konkursa rezultātā arī top jauni uzņēmumi. Šis punkts īpaši attiecas uz “zinātniskās fantastikas” tipa projektiem, kur tiek izgudroti jauni dzinēji, zemūdenes utml.

5. Izlasot aprakstā frāzes “jauna ideja”, “inovatīva ideja”, “unikāla ideja” utml., vēlme lasīt pārējo tekstu jau pazūd. Tas ir tā pat kā iet uz randiņu ar kādu, kas visu laiku tev borēs “esmu skaistākā”, “esmu gudrākā” … jada jada. Ja ideja tiešām ir tik laba un unikāla, ļauj lasītājam to secināt no teksta nevis bāz to acīs  pirmajā teikumā.

6. Pirms idejas iesniegšanas, izlasiet konkursa nolikumu un vērtēšanas kritērijus, un tad padomājiet vēlreiz vai jūsu ideja tam atbilst.

Šonedēļ Dienas biznesā tika izplatīta preses relīze (jāatzīst gan, ka ļoti ūdeņaina) par draugieminvestcijas.lv pirmo investīciju skolu digitalizācijas risinājuma izstrādātājos mykoob.lv.  Balstoties uz firmas.lv datiem, šī investīcija gan ir jau notikusi septembra vidū.

Puišus aiz šī projekta biju saticis aptuveni 2 gadus atpakaļ, kad viņu projekts vēl saucās Ustum un viņi meklēja investīcijas manis pārraudzītajā fondā. Pēc gada ieteicu viņus arī mentoruklubs.lv programmā, kur viņus mentorēja Helmūts Bēms un Inese Andersone. Gan pirmajā tikšanās reizē, gan mentoru kluba prezentācijā viņi atstāja enerģisku, ambiciozu bet nedaudz “lecīgu/stūrgalvīgu” uzņēmēju iespaidu. Investīciju fonda ietvaros ieliku viņus “arhīvā” dēļ manuprāt toreiz nereālās pasaules iekarošanas stratēģijas.  Šī bloga ieraksta ietvaros centīšos izteikt savu viedokli par šo ieguldījumu un nokomentēt iespējamo sinerģiju ar draugiem.lv.

Komanda. Kā minēju, puiši ir ļoti aktīvi, biznesā (nekustamajā īpašumā) kaut ko redzējuši, bet ja pareizi atceros tad bez iepriekšējas pieredzes interneta jomā, kā arī bez tiešas iepriekšējās saskarsmes ar skolu darbību. Attiecīgi es būtu ļoti skeptisks par to, cik šis produkts ir uzbūvēts pamatojoties uz skolu problēmām/vajadzībām, gan par to, kā šie puiši mācētu to pārdot.

Produkts. Pirms diviem gadiem bija sanācis nedaudz paspēlēties ar demo – izskatījās moderni un pievilcīgi. Bet es nebiju mēŗķa klients un svarīgi būtu saprast reālo lietotāju atsauksmes, kuru uz to brīdi vēl nebija. Produkts ir gatavs aptuveni gadu, savukārt spriežot pēc šīs nesenās relīzes, izskatās neviena klienta (skolas) vēl nav – par to būtu relīzē palielījušies.  Interesanti, ka ir mainījies produkta slogans no “mācību procesa pārvaldes sistēmas” uz “mācību sociālais tīkls”. Skan jēli.

Tirgus. Nenoliedzami potenciālais tirgus apmērs šādam produktam ir liels gan Latvijā, gan ārvalstīs. Konkurences ziņā Igauņi, ar investīciju fonda Baltcap ieguldījumu jau ilgstoši darbina projektu ekool, kas ir guvis plašu atsaucību mūsu kaimiņvalstī. Viņiem ir arī latviešu valodas versija – https://lv.ekool.eu/, ko lieto skola Valkā. Tāpat līdzīgu produktu e-klase ir izstrādājis DEAC, ko lieto 501 skolas Latvijā. Ārvalstīs šādu projektu ir neskaitāmā apmēŗā. Klientu piesaistes ziņā manuprāt šis ir klasisks “tough-long sell” biznesa piemērs, kur pārdevēju prasme (un iespējams lobijs) ir vismaz tikpat svarīga kā produkta tehniskais izpildījums. No preses relīzes lasāms, ka programma ir tulkota arī angļu un poļu valodās. Ļoti skaisti, bet šo produktu nepārdos caur google adwords, bet caur personīgo kontaktu ar skolām, sistēmintegratoriem u.c. partneriem. Šāda pārdošana ir ļoti dārga un ilga.

Integrācija ar draugiem.lv. Domāju, ka nenoliedzami projekts iegūs no sadarbības ar draugiem.lv (kā gandrīz jebkurš projekts Latvijā) – papildus atpazīstamība Latvijā var palīdzēt pārliecināt klientus par šīs sistēmas izmēģināšanu un būtiski uzlabos uzticamības faktoru.  Tāpat sinerģiju varētu veidot draugiem.lv pieredze sms maksājumu sistēmu izveidē. Interesanti būs redzēt vai asociācija ar draugiem.lv ļaus vieglāk piesaistīt Latvijas skolas kā klientus, un cerams tas kopumā veicinātu digitalizācijas procesu Latvijā.

Neskatoties uz augstākminēto, ar šo investīciju manuprāt draugiem.lv šauj ārpus savu iepriekšējo pieredžu jomas. Viņu galvenais spēks ir piedāvāt projektiem lielu gala klientu bāzi (masu) un izstrādāt uz šādām masām orientētus projektus, savukārt mykoob galvenais veiksmes faktors ir limitēta skaita un skaidri identificējamu klientu piesaiste. Ja arī draugiem.lv “x faktors” varētu nostrādāt Latvijā, tad ārvalstīs šāda produkta izplatīšana ir pilnīgi ārpus gan mykoob komandas, gan draugiem.lv pieredzes lauciņa. Tādu pārdošanas kanālu izveide prasīs gan ievērojamus naudas līdzekļus, gan laiku, un ir jautājums, vai tie šim projektam būs. Es ceru ka mykoob pierādīs man pretējo, bet es paredzu šim uzņēmumam tikai labākajā gadījumā nišas lomu Latvijas tirgū.

“Disclaimer.” Es ļoti apsveicu draugiem investīciju iniciatīvu  - tā ir lieliska ideja un manuprāt fantastiska iespēja jauniem Latvijas interneta uzņēmējiem.

Darījumu konsultāciju pakalpojuma ietvaros Capitalia ir sākusi piedāvāt jaunu pakalpojumu investoriem. Balstoties uz investoru prasībām, mēs piemeklēsim, veiksim analīzi un sazināsimies ar uzņēmumiem, nodrošinot investoram specifiski piemeklētu investīciju sarakstu.

Lieki piebilst, ka pakalpojumam ir standarta un ļoti pievilcīgas cenas – Ls 189 par 1 investīciju, bet Ls 489 par 5 piemeklētajām investīcijām. Atsaucoties uz šo bloga ierakstu visiem klientiem līdz 20.oktobrim 50% atlaide.

Vairāk par investīciju piemeklēšanas pakalpojumu var lasīt mūsu mājas lapā.

Šīs otrdienas Dienas Biznesā LHV analītiķe izteicās sekojoši: “Atskatoties uz trešo ceturksni, septembris ir bijis vājākais no pēdējiem trim mēnešiem, un, lai gan atsevišķās tirdzniecības sesijās varēja pamanīt optimisma pieaugumu, indeksi kāpa, pateicoties augšupejošai inercei”. Izlasu šo vēlreiz, un pārliecība, ka šāds teikums jālasa ar pustukšu vīna pudeli sānos, nemazinās.

Lieta gan tāda, ka šādas frāzes ir standarts Dienas Bizness Investors sadaļā. Pēc visa spriežot analītiķi tirgus aprakstus sastāda uz moku krēsla ar b*&^%$t ģeneratora palīdzību. Obligāta prasība ir reizi nedēļā lietot vārdus “optimisms”, “pesimisms” un “korekcija”. Papildus šie analīzes raksti tiek piemētāti ar skaisti skanošām frāzēm par “īsām pozīcijām”, “rallijs”, ziņām no ASV fūtčeru tirgus un citām lietām, kas reti kad ir reāli saistītas ar to kas notiek Rīgas Fondu Biržā pēc kārtējās LVL 10,000 kopējā apgrozījuma sesijas. Šādus aprakstus  var ģenerēt arī pensionēts hokejists no bāra Omskā.

Visu cieņu, Dienas Binesam, kas ik pa laikam cenšas atdzīvināt Investora sadaļu, piemēram, ar DB akciju portfeli, ko nācās novākt dēļ lielajiem mīnusiem. Tomēr ieteiktu ļoti rūpīgi apsvērt analīzes komentāru jēgu – manuprāt tiem būtu jāveicina publikas interesi par ieguldījumiem akciju tirgos Latvijā un Baltijas valstīs. Sausi show-off komentāri no analītiķiem to pilnīgi nesniedz. Kāpēc, lai analītiķiem nepaprasītu viedokļus par uzņēmumiem, kas kotējas Latvijā, Baltijas valstīs. Varbūt kāds varētu nedziedāt slavas dziesmas Grindex un pakritizētu to, vai ir adekvāti, ka uzņēmums nekad nav maksājis dividendes, bet joprojām ir “one-drug-show”. Varbūt varētu dot kādus padziļinātākus skatus kotētajos uzņēmumos Baltijā, kas balstās uz viņu veiktajiem pētījumiem un sarunām ar vadību. Respektīvi – parādīt kaut ko no tā, ar ko viņi nodarbojas ikdienā, izteikt viedokļus, nevis stāstīt par faktiem un censties tos (parasti smieklīgā veidā) pamatot. Šajā ziņā RFB caur portālu naudaslietas.lv jau ir veikusi zināmu progresu.

Vēl viena ideja varētu būt “analītiķu” turnīra spēle. Katrs uzņēmums varētu atvēlēt savam analītiķim teiksim LVL 1000 portfeli un analītiķi varētu šos līdzekļus ieguldīt Baltijas valstu akcijās, stāstot kāpēc to ir darījuši, savukārt DB varētu rādīt šo ieguldījumu rezultātus, līdzīgi kā bija DB portfelī. Tas būtu ari interesants tests par to vai analītiķi var “pārsists” fondu biržas indeksu. Ideja varētu strādāt ari, ja analītiķi būtu anonīmi, bet manuprāt nebūtu tik interesanti.

Vienalga kā, manuprāt ir DB būtu vērts padomāt par Investors lapas saturu, jo patreiz tas ir lieki iztērēts papīrs un tinte.

Ir pagājis pirmais pilnais biznesa darījumu sludinājumu portāla pardodbiznesu.lv darbības mēnesis.  Šajā ierakstā veikšu  nelielu atskatu uz sasniegto.

Septembra laikā portālu kopumā apmeklēja 5,700 unikālie lietotāji. Ļoti lielu iespaidu uz apmeklējumu deva LNT Top 10 pārraide, kurā tika demonstrēta portāla darbība.  Portāla popularizēšanai tika izmantoti trīs pay-per-click reklāmas kanāli – draugiem.lv, google adwords un facebook.com.  No šiem vislielāko apmeklētaju plūsmu nodrošināja draugiem.lv (14% no portāla apmeklējumiem).  Tāpat ļoti veiksmīgi partneri bija tribine.lv (522 apmeklējumi) un visidarbi.lv (559 apmeklējumi).

Septembra beigās portālā bija 93 investiciju piedāvajumi un piereģistrējušies 55 investori. Interesanti, ka pats populārākais sludinājums bija samēra kreiss piedāvājums par investīcijām Holande.  Tāpat ļoti populārs bija sludinājums par naktskluba un erotiskā portāla pārdošanu.  Ar laiku, domājams ieviesīsim populārako sludinājumu top 5 – gan skatījuma, gan investoru intereses. Portāla nākošie plāni ir turpināt veidot sadarbību ar citiem portāliem it sevišķi orientētiem uz biznesa audienci. Oktobra laikā cerēsim sasniegt 100 reģistrēto investoru barjeru, kā arī uzsāksim jaunas blogu publikācijas – iepazīstināšanu ar portāla investoriem.