Šodien (18. augustā) pirmo investīciju veica Imprimatur Capital pārraudzītais Sēklas kapitāla fonds. Iegulījums ir veikts kompānijā “Neco technologies”, kas nodarbojas ar metāla mikro-pārklājumu tehnoloģijas (uz elektrolādiņa pamata) izstrādi. Iestrādes un tehnoloģija ir balstītas uz izstrādēm, kas veiktas Krievijā. Kompānija pieder 5 privātpersonām un Imprimatur investīciju veica, piedāvajot konvertējama aizdevuma instrumentu.
Pēdējo sešu mēnešu laikā es esmu diezgan radikāli “pārmetis” savas intereses no ieguldīšanas uzņēmumos uz kredītu izsniegšanu. Šajā laikā esmu kļuvis par lielu piekritēju idejai, ka ar aizdošanu (citi to sauks par augļošanu) Latvijā ir nopelnīt vienkāršāk nekā ar ieguldīšanu. Visticamāk man šāda pārliecība ir nākusi redzot savā un citos riska kapitāla fondos to, cik daudzos dažādos veidos var rasties problēmas, ieguldot pašu kapitālā. Tāpat man škiet, ka uzņēmēji pamatā “respektē” privāto investoru tikai tajā brīdi, kad ir vajadzīga nauda. Sekojoši pēc naudas nokļūšanas kontā, investors bieži pārtop uzņēmēju acīs par parazītu, kurš cenšas neko nedarot labi nopelnīt “uz mana rēķina”. “Respekts” par to, ka aizdevēja nauda ir jāatdod, kaut kā uzņēmējiem nāk dabiskāk.
Laikam galvenā lieta, ko esmu pēdējos 6 mēnešos sapratis ir, ka, ieguldot naudu kā aizdevējam, ļoti būtiski mainās ieguldītāja loma (skats) uzņēmumā. Ja pašu kapitāla investors vairāk interesējas par izaugsmi un attīstību, tad aizdevējs par kontroli. Investors domā par iespējām, aizdevējs – par riskiem. Investors ir stratēģis, aizdevējs ir pedants. Domājams arī nākošie 6 mēneši nesīs man vēl daudzus jaunus atzinumus par šo tematu. Beigās viena bilde par kredītu tēmu (foto no Zanzibāras):
Zemāk esmu ievietojis savu prezentāciju, ko sniedzu Dienas Biznesa rīkotajā konferencē “Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai” saistībā ar sagatavošanos investora piesaistei.
Nolādē kā pdf dokumentu – Ka sagatavoties sarunam ar investoru.
Pēdējos divus gadus naudas līdzekļi ir bijuši liels deficīts. Komercbankas ir vai nu beigušas izsniegt kredītus uzņēmumiem vai dara to ārkārtīgi piesardzīgi un prasot augstu nodrošinājumu. Riska kapitāla fondi kopš 2008. gada nogales Latvijā nav veikuši nevienu ieguldījumu. Kā praktiski vienīgā alternatīva uzņēmumiem ir investīciju piesaiste no privātiem investoriem. Kā tad piesaistīt šādu investoru-kovboju uzmanību? Kādi projekti un uzņēmumi var cerētu uz viņu naudu?
Lai gūtu atbildi uz šiem jautājumiem, es papētīju statistiku no biznesa pārdošanas un investīciju portāla www.pardodbiznesu.lv. Ar šī portāla starpniecību uz 18 aprīli investorus meklē 561 uzņēmumi, savukārt pēdējā pusgada laikā investoru ir atraduši 19 projekti. Starp sludinājumiem atrodami gan kompānijas, kas izstrādājušas patentētus produktus, gan bāri un kafejnīcas mazpilsētās. Portālā lielākā prasītā investīciju summa ir virs LVL 1,000,000 savukārt zemākā ir LVL 1. Zemāk apkopoju gan 5 visu laiku vispopulārākos sludinājumus investoru kontaktu ziņā, gan 5 pēdējos noslēgtos darījumus.
Balstoties uz šiem datiem, viens no galvenajiem secininājumiem ir, ka vislielāko investoru uzmanību piesaista biznesi, ko varētu raksturot kā “vienkāršus”. Tāpat augstāka interese ir par darījumiem, kuriem nepieciešama salīdzinoši neliela investīciju summa (jo mazāka summa, jo vairāk potenciālo investoru – tas ir loģiski). Piebildīšu, ka tipiski gan tie piedāvājumi, kas ir “populāri”, gan atraduši investoru ir labi un skadri aprakstīti (kvalitatīvi). Vēl viena tendence, kas neizpaužas apkopotajos datos, bet ko esmu guvis sarunās ar daudziem investoriem ir augstais sagaidāmās atdeves apmērs. Attiecīgi, investori ne tikai vēlas ieguldīt drošos un saprotamos biznesos, bet sagaida augstu un ātru šo investīciju atdevi. Šāda atdeve tipiski ir mērāma 50-100% gadā vai pat vairāk.
Protams, manis veiktais ieskats investoru vēlmēs nav pilnīgs un statistiski adekvāts. Latvijā trūkst centralizētas datu bāzes par investīciju darījumiem un pardodbiznesu.lv piedāvā tikai vieglu ieskatu kopējā bildē. Tomēr pamata secinājumi attiecībā uz investoru interesēm manuprāt ir ļoti aktuāli un tos noteikti ir vērts ņemt vērā vēršoties pie naudas devējiem patreiz.
Jautājums par to, kāpēc īpašnieks ir nolēmis pārdot biznesu ir viens no pirmajiem, ko potenciālais pircējs gribēs uzdot. Un tas nav tāpēc, ka interesentam ir kāda īpaša ziņkāre par pārdevēja privāto dzīvi un plāniem. Tā kā esošais īpašnieks ir tipiski daudz labāk informēts par biznesa stāvokli un perspektīvām, tad īpašnieka pārdošanas motīvs ir ļoti būtisks signāls attiecībā uz uzņēmuma nākotnes darbību (vērtību). Ar līdzīgu informācijas asimetriju starp pircēju un pārdevēju mēs sastopamies arī lietotu automašīnu tirgū.
Ekonomiski racionāli domājošs īpašnieks kompāniju centīsies pārdot tad, kad tās vērtība būs sasniegusi tās hipotētiski augstāko punktu. Tāpat pārdevējs var censties “iesmērēt” kādu apstākli/problēmu/risku, ko ir grūti pamanīt ne-speciālistam un kas negatīvi ietekmētu kompānijas darbību tuvākā nākotnē. Lai izvairītos no “iesmērēšanas” problēmas pircējam būtu jābūt apbruņotam ar labu juristu un auditoru komandu. Savukārt, lai novērtētu nākotnes biznesa perspektīvu, pircējam ir pašam vai ar ekspertu palīdzību lieliski jāsaprot nozare un kompānija, kurā ir plānots ieguldīt. Racionālā uzņēmumu (vai tā akciju) pirkšanas/pārdošanas tirgū uzvar tas, kam ir labākā informācija, un parasti pārdevējam tā ir vislabākā.
Rezultātā, ar jautājumu par biznesa pārdošanas iemesliem, pircējs vēlas saprast to, vai darīšana ir ar “labi informētu, ekonomiski racionālu” pircēju vai nē. Vēlamākā atbilde pircēja ausīm ir “izmisis pārdevējs, kuram nepieciešama nauda personīgu apstākļu dēļ un kurš izsaka piedāvājumu tikai man”. Šādi gadījumi gan parasti ir “pārāk labi, lai noticētu”. Tāpēc pircējs bieži gribēs dzirdēt ļoti loģisku iemesla pamatojumu, ko iespējams pat var neatkarīgi pārbaudīt. Vienā no pēdējiem projektiem mēs palīdzējām ārvalstu investoriem iegādāties Latvijas uzņēmumu. Kompānija izskatījās lieliska, rezultāti fantastiski, nākotne fenomenāla, bet pārdošanas iemesls pilnīgi nesaprotams un nepārbaudāms. Uz visa pārējā darījuma fona mistērija par pārdevēja motivāciju bija kā sarkans 10 metrīgs brīdinājuma karogs skaistā baltu rožu dārzā. Mani klienti nolēma darījumu neturpināt. Padoms pārdevējiem – ja arī “blefojat”, sakārtojat savu pārdošanas iemeslu kaut cik ticamu.
Zemāk esmu uzskaitījis populārākās alternatīvās biznesa pārdošanas vēlmes, ar ko man ir nācies sastapties:
Attiecīgi, galvenais ieteikums biznesa pārdevējiem – esiet ekonomiski racionāli un centieties to slēpt ar pēc iespējas ticamāku stāstu par pārdošanas iemeslu. Neliela pieredze vidusskolas teātra pulciņā var beidzot lieliski noderēt!
Strādājot riska kapitāla jomā, bieži esmu saskāries ar uzņēmēju bažām par investora dalību kompānijā pēc ieguldījuma veikšanas. Šīs bailes ir gan par investora iecelto valdes/padomes locekli un viņa pilnvarām, gan daļu kontroli kompānijā. Lieki piebilst, ka bažas no vienbalsīgas kontroles zaudēšanas nav pamatotas, it sevišķi, ja sarunas iet par ieguldījumu no profesionāliem investoriem (kompānijām vai personām, kuru pamatnodarbošanās ir investīciju veikšana). Investori ir gatavi veikt ieguldījumu kompānijā, pamatā pateicoties lielai ticībai vadības komandai (dibinātājiem) un to spējai sasniegt labus peļņas un izaugsmes rādītājus nākotnē. Tādējādi investoru loma pēc ieguldījuma veikšanas saglabājas investīcijas kontroles vai vispārīgu padomu sniegšanas līmenī, paļaujoties uz to ka pārējie dalībnieki nodrošinās uzņēmuma vadību. Attiecīgi katrs dara savu darbu. Tāpat kā es nesniedzu savu padomu par to kā labāk nodrošināt grāmatu druku Livoniai Print, tā viņi mani nekonsultē par jautājiemiem attiecībā uz mūsu ieguldījumiem farmācijas nozarē.
Svarīgi ir atcerēties, ka investoru mērķis ir nopelnīt, veicot labus ieguldījuma lēmumus, investējot vairākās nozarēs un uzņēmumos. Bez vadības un pārējiem dalībniekiem (vai arī nonākot konfliktā ar tiem) šāds mērķis nav sasniedzams. Investoru loma uzņēmumā tipiski aprobežojas ar padomes vai valdes pozīcijām, kas nodrošina iespēju “pieskatīt” savu investīciju, kā arī padalīties ar padomiem un kontaktiem gadījumos, kad tie var būt noderīgi. Jo labāk darbojas uzņēmums un tā vadības komanda, jo mazāk kontroles un padomi ir nepieciešami. Tā, piemēram, Otrajā Eko Fondā ir uzņēmumi, kur es tiekos ar vadību reizi divos mēnešos, bet ir arī kompānijas, kuras apciemoju ik nedēļu.
Tāpēc kā svarīgu brīdinājumu uzņēmējiem, meklējot investorus ļoti aicinu izvairīties no frāzes, ka “tiek meklēta tikai nauda”, jo tas norāda uz četrām lietām: (a) nepārliecinātību par savu kompetenci vadīt uzņēmumu; (b) nevēlēšanos uzklausīt neviena cita viedokli; (c) plānu “celt” ārā naudu no uzņēmuma “uzmetot” citus īpašniekus vai (d) nesapratni par investora ieguldījuma motivāciju.
Ziņa par šo darījumu nav jaunums, bet gribēju izmantot izdevību, lai palielītos par to, ka arī Capitalia ir palīdzējusi šī darījuma ietvaros, konsultējot īpašnieku par darījuma strukturēšanu un juridiskiem pārdošanas aspektiem. Jāatzīst, ka mums bija ļoti interesanti novērot, kā notiek šādas starptautiskas investīcijas, un cerams šādi darījumi Latvijā būs arvien biežāk un vairāk! Katrā ziņā novēlu Mārim veiksmi jaunā iecerētā projekta realizācijā un gaidīsim, kad par tā iegādi sāks interesēties Google vai Microsoft …
Ar skaļāku nosaukumu darbību ir uzsācis Kurzemes Biznesa Inkubators, kas ir izsludinājis pieteikšanos inkubatorā zem programmas (Drosmīgu) ideju atbalsta programma. Pieteikšanas ir sadalīta divās uzsaukuma kāŗtās, un pirmās kārtas termiņš ir 12. februāris. Uzņēmumi var saņemt atbalstu līdz Ls 8000 pakalpojumiem (biznesa plānu, mājas lapu, tirgus izpētes un citiem darbiem) caur inkubatora sadarbības partneriem, kā arī nelielu SEB bankas kredītu līdz Ls 1000 (ar galvojumu?).
Konkurss ir paredzēts uzņēmumiem, kas plāno vai jau darbojas Kurzemes reģionā. Vairāk par konkursa nolikumu un pieteikšanās kārtību var lasīt Kurzemes Biznesa Inkubatora mājas lapā. Katrā ziņā tā ir vēl viena lieliska iespēja, kā uzņēmējam iegūt nepieciešamo atbalstu pirmajam grūdienam biznesa uzsākšanai.
Pagājušajā piektdienā presē tika ziņots par vēl vienu darījumu Latvijas mediju jomā – par SIA Mediju Nams īpašniekiem kļuva uzņēmuma esošā vadība, atpērkot kompāniju no AS Latvijas Kuģniecība investīciju uznēmuma SIA Lasco Investment. SIA Mediju nams izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze, kā arī žurnālus Māja, Vakara Ziņas un Sporta Avīze.
Šis darījums ir noticis nedaudz vēlāk kā pusgadu, kopš tika iegādāti Latvijas vadošie preses mediju uzņēmumi Diena un Dienas Bizness. Zināmā mērā varētu piezīmēt, ka mediju joma darījumu ziņā ir bijusi ļoti aktīva, ko papildina arī baumas par Tvnet vēlmi atrast pircēju.
Viens no interesantākajiem faktiem Mediju Nama iegādes darījumā ir Latvijā salīdzinoši reta darījuma veida izmantošana. Proti, uzņēmumu iegādājās vadības komanda, finansējot darījumu ar saviem un bankas līdzekļiem. Tādējādi Mediju Nama vadības komandai izdevās tas, kas savulaik neizdevās AS Diena vadībai, piedāvājot uzņēmumu atpirkt no Bonnier.
Presē lasāms, ka Mediju Nama vadītāji bija izteikuši izpirkšanas piedāvājumu Latvijas Kuģniecībai jau iepriekš. Domājams, ka šāda vadītāju vēlme būtiski apgrūtināja vecajiem īpašniekiem atrast kādu citu pircēju, jo šādam investoram ar lielu varbūtību būtu jāaizvieto esošie direktori (līdzīgi kā notika Dienas un Dienas bizness darījumā). Rezultātā, neoficiālā uzņēmuma iegādes cena ir minētane vairāk kā LVL 60,000. Vai tas ir lielisks darījums, vai arī jaunie īpašnieki ir pārmaksājuši?
Balstoties uz Firmas.lv (www.firmas.lv) datiem, uzņēmuma Mediju Nams apgrozījums 2008. gadā bijis 3.36 miljonu apmērā ar neto zaudējumiem -1.86 miljoniem. Iepriekšējo gadu galvenie ieņēmumu un bilances rādītāji ir apkopoti sekojošā tabulā:
Šie dati norāda, ka uzņēmuma apgrozījums vidēji piecos gados audzis ļoti piesardzīgi par 4.3% gadā, savukārt neto zaudējumi katru gadu ir sastādījuši 30%-50% no apgrozījuma. Lai šāda apmēra zaudējumus segtu, uzņēmuma agrākie īpašnieki ir regulāri guldījuši līdzekļus kompānijas pamatkapitālā. Neskatoties uz šiem ieguldījumiem, lielo vēsturisko zaudējumu dēļ paši kapitāla kopsumma 2008. gada beigās sastādīja vien LVL 57.2 tūkstošus.
Balstoties uz šiem datiem, būtu ļoti grūti nosaukt šo uzņēmumu par veiksmīgu. Drīzāk, ņemot vērā apstākli, ka 2009. gads diez vai mediju un reklāmas jomā ir bijis izdevies, interesanti būs skatīties, ko revolucionāri jaunu darīs jaunie īpašnieki, lai strauji sabalansētu uzņēmuma ienākumus un izdevumus. Ja tas neizdosies, tad diezgan drīz mēs varēsim lasīt par Mediju Nama maksātnespēju, jo šaubos, ka jaunie īpašnieki varēs “sponsorēt” šo kompāniju tādā apmērā kā to darīja Lasco Investment/ Latvijas kuģniecība. Tāpat interesanti ir apstāklis, kā šo darījumu vērtēs Mediju Nams esošie kreditori – līdz ar īpašnieku maiņu domājams ir būtiski samazinājusies uzņēmuma finansu drošība.
No otras puses jāatzīst, ka Mediju Namam ir diezgan labs “portfelis” ar preses mediju brendiem, uz kuru pamata varētu būvēt perspektīvu uzņēmumu. Salīdzinot ar ārvalstu preses mediju uzņēmumiem, Mediju Namam tā pat kā Dienai ir būtiski mazs ienākumu īpatsvars no interneta kanāliem. Attīstība šajā virzienā ļautu balansēt pakāpeniski krītošos reklāmas pieprasījumus drukātajā presē, kā arī nodrošināt ienākumu izaugsmi. Zemāk esmu apkopojis nra.lv patreizejo tirgus pozīciju salīdzinot ar citiem mediju portāliem Latvijā (alexa reitinga pozīcijas). Šis grafiks norāda portālu pozīcijas (topu) Latvijas apmeklētāko interneta resursu starpā (jo zemāks cipars, jo augstāks portāla reitings un tā apmeklējums):
Papildus var apskatīt Gemius Audience datus. Šis nelielais ieskats norāda uz to, ka nra.lv apmeklējuma ziņā būtiski atpaliek no citiem nacionālajiem interneta portāliem. Tādējādi patreiz gaidīt būtisku ienākumu apmēru no interneta jomas Mediju Namam būtu priekšlaicīgi. Vienalga kā, šis pirkuma darījums ir ļoti interesants un ar lielu vērību sekošu līdzi jaunumiem no Mediju Nama. Cerams, ka jaunajiem īpašniekiem sanāks īstenot savus plānus un gaidīsim paredzamās restrukturizācijas rezultātus.
Vai drīzumā sekos arī darījums ar Latvijas Avīzi, kas, starp citu, ir strādājusi ar peļņu pēdējos 10 gadus?
Zemāk esmu ievietojis savu īso prezentāciju par finansējuma piesaisti, ko gatavoju priekš OpenCoffee Club pasākuma Rīgā, 7 janvārī. Prezentācijā tiek runāts par:
Ziņas no visidarbi.lv Ziņas no pardodbiznesu.lv