Zemāk esmu ievietojis prezentāciju par riska kapitāla tirgu Latvijā, kas tika gatavota pirmajam Baltijas valstu riska kapitālu asociāciju saietam. Tā apkopo svaigākos materiālus par tiem fondiem, kas patreiz darbojas Latvijā, kā arī sniedz atskatu par vēsturisko situāciju.
Šodien (18. augustā) pirmo investīciju veica Imprimatur Capital pārraudzītais Sēklas kapitāla fonds. Iegulījums ir veikts kompānijā “Neco technologies”, kas nodarbojas ar metāla mikro-pārklājumu tehnoloģijas (uz elektrolādiņa pamata) izstrādi. Iestrādes un tehnoloģija ir balstītas uz izstrādēm, kas veiktas Krievijā. Kompānija pieder 5 privātpersonām un Imprimatur investīciju veica, piedāvajot konvertējama aizdevuma instrumentu.
Informācijai vēlējos piebilst, ka Skype dibinātāju investīciju fonds Ambient Sound Investments pārstāvis būs Rīgā uz nākošo Open Coffee Club Riga pasākumu 12. augustā. Aicinu visiem interesentiem izmantot iespēju satikt slavenākos tehnoloģiju investorus mūsu reģionā. Vairāk info par pasākumu noteikti ir pie Ernesta.
No šī gada vasaras darbību ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi, kas var ieguldīt uzņēmumos sākot no EUR 50t un uz augšu. Šie investori ir – Imprimatur Capital un AB.lv Ieguldījumu fonds. Ja kādam ir interese, varu norādīt atbildīgos cilvēkus katrā fondā. Imprimatur Capital ir izveidots, balstoties uz JEREMIE progammas iniciatīvu, ar kuru kopā iet arī vairāki ieguldījumu ierobežojumi (piemēram, aizliegums izpirkt dalībniekus), savukāŗt AB.lv var veikt jebkādas investīcijas, kas tiem škiet pievilcīgas.
Jautājums par to, kāpēc īpašnieks ir nolēmis pārdot biznesu ir viens no pirmajiem, ko potenciālais pircējs gribēs uzdot. Un tas nav tāpēc, ka interesentam ir kāda īpaša ziņkāre par pārdevēja privāto dzīvi un plāniem. Tā kā esošais īpašnieks ir tipiski daudz labāk informēts par biznesa stāvokli un perspektīvām, tad īpašnieka pārdošanas motīvs ir ļoti būtisks signāls attiecībā uz uzņēmuma nākotnes darbību (vērtību). Ar līdzīgu informācijas asimetriju starp pircēju un pārdevēju mēs sastopamies arī lietotu automašīnu tirgū.
Ekonomiski racionāli domājošs īpašnieks kompāniju centīsies pārdot tad, kad tās vērtība būs sasniegusi tās hipotētiski augstāko punktu. Tāpat pārdevējs var censties “iesmērēt” kādu apstākli/problēmu/risku, ko ir grūti pamanīt ne-speciālistam un kas negatīvi ietekmētu kompānijas darbību tuvākā nākotnē. Lai izvairītos no “iesmērēšanas” problēmas pircējam būtu jābūt apbruņotam ar labu juristu un auditoru komandu. Savukārt, lai novērtētu nākotnes biznesa perspektīvu, pircējam ir pašam vai ar ekspertu palīdzību lieliski jāsaprot nozare un kompānija, kurā ir plānots ieguldīt. Racionālā uzņēmumu (vai tā akciju) pirkšanas/pārdošanas tirgū uzvar tas, kam ir labākā informācija, un parasti pārdevējam tā ir vislabākā.
Rezultātā, ar jautājumu par biznesa pārdošanas iemesliem, pircējs vēlas saprast to, vai darīšana ir ar “labi informētu, ekonomiski racionālu” pircēju vai nē. Vēlamākā atbilde pircēja ausīm ir “izmisis pārdevējs, kuram nepieciešama nauda personīgu apstākļu dēļ un kurš izsaka piedāvājumu tikai man”. Šādi gadījumi gan parasti ir “pārāk labi, lai noticētu”. Tāpēc pircējs bieži gribēs dzirdēt ļoti loģisku iemesla pamatojumu, ko iespējams pat var neatkarīgi pārbaudīt. Vienā no pēdējiem projektiem mēs palīdzējām ārvalstu investoriem iegādāties Latvijas uzņēmumu. Kompānija izskatījās lieliska, rezultāti fantastiski, nākotne fenomenāla, bet pārdošanas iemesls pilnīgi nesaprotams un nepārbaudāms. Uz visa pārējā darījuma fona mistērija par pārdevēja motivāciju bija kā sarkans 10 metrīgs brīdinājuma karogs skaistā baltu rožu dārzā. Mani klienti nolēma darījumu neturpināt. Padoms pārdevējiem – ja arī “blefojat”, sakārtojat savu pārdošanas iemeslu kaut cik ticamu.
Zemāk esmu uzskaitījis populārākās alternatīvās biznesa pārdošanas vēlmes, ar ko man ir nācies sastapties:
Attiecīgi, galvenais ieteikums biznesa pārdevējiem – esiet ekonomiski racionāli un centieties to slēpt ar pēc iespējas ticamāku stāstu par pārdošanas iemeslu. Neliela pieredze vidusskolas teātra pulciņā var beidzot lieliski noderēt!
Strādājot riska kapitāla jomā, bieži esmu saskāries ar uzņēmēju bažām par investora dalību kompānijā pēc ieguldījuma veikšanas. Šīs bailes ir gan par investora iecelto valdes/padomes locekli un viņa pilnvarām, gan daļu kontroli kompānijā. Lieki piebilst, ka bažas no vienbalsīgas kontroles zaudēšanas nav pamatotas, it sevišķi, ja sarunas iet par ieguldījumu no profesionāliem investoriem (kompānijām vai personām, kuru pamatnodarbošanās ir investīciju veikšana). Investori ir gatavi veikt ieguldījumu kompānijā, pamatā pateicoties lielai ticībai vadības komandai (dibinātājiem) un to spējai sasniegt labus peļņas un izaugsmes rādītājus nākotnē. Tādējādi investoru loma pēc ieguldījuma veikšanas saglabājas investīcijas kontroles vai vispārīgu padomu sniegšanas līmenī, paļaujoties uz to ka pārējie dalībnieki nodrošinās uzņēmuma vadību. Attiecīgi katrs dara savu darbu. Tāpat kā es nesniedzu savu padomu par to kā labāk nodrošināt grāmatu druku Livoniai Print, tā viņi mani nekonsultē par jautājiemiem attiecībā uz mūsu ieguldījumiem farmācijas nozarē.
Svarīgi ir atcerēties, ka investoru mērķis ir nopelnīt, veicot labus ieguldījuma lēmumus, investējot vairākās nozarēs un uzņēmumos. Bez vadības un pārējiem dalībniekiem (vai arī nonākot konfliktā ar tiem) šāds mērķis nav sasniedzams. Investoru loma uzņēmumā tipiski aprobežojas ar padomes vai valdes pozīcijām, kas nodrošina iespēju “pieskatīt” savu investīciju, kā arī padalīties ar padomiem un kontaktiem gadījumos, kad tie var būt noderīgi. Jo labāk darbojas uzņēmums un tā vadības komanda, jo mazāk kontroles un padomi ir nepieciešami. Tā, piemēram, Otrajā Eko Fondā ir uzņēmumi, kur es tiekos ar vadību reizi divos mēnešos, bet ir arī kompānijas, kuras apciemoju ik nedēļu.
Tāpēc kā svarīgu brīdinājumu uzņēmējiem, meklējot investorus ļoti aicinu izvairīties no frāzes, ka “tiek meklēta tikai nauda”, jo tas norāda uz četrām lietām: (a) nepārliecinātību par savu kompetenci vadīt uzņēmumu; (b) nevēlēšanos uzklausīt neviena cita viedokli; (c) plānu “celt” ārā naudu no uzņēmuma “uzmetot” citus īpašniekus vai (d) nesapratni par investora ieguldījuma motivāciju.
Pēdējā gada laikā vārds “restrukturizācija” ir izvazāts presē tik daudz, ka ir kļuvis par klasisku lamu vārdu biznesa pasaulē. Restrukturizācijas plāns, restrukturizācijas nodaļa, nedod dievs “strukturālas reformas” un cits bla bla. Pēc savas būtības tas viss gan nozīmē tikai vienu – pārmaiņas. Ja parasti augošā ekonomikā uzņēmumi domā, ka ar “izaugsmes” pārmaiņām tiek paši labi galā, tad ļoti bieži krīzē šīs pārmaiņas nākas uzspiest/ieteikt kādam no malas. Tas arī ir saprotami, jo atlaišana, samazināšana, pārdošana, likvidācija u.c. koncepti nav patīkama nodarbe, kā arī uzņēmējiem mēdz būt rozā optimisma bildes attiecībā uz šo “slikto lietu” izmantošanas nepieciešamību. Rozā brilles bija arī man (ie. Jumteko).
Viens no tipiskākajiem pārmaiņu uzspiedējiem ir kreditori jeb naudas aizdevēji. To biznesa specifika parasti nosaka, ka viņi neiiesaistas kompānijas pārvaldē, bet novēro uzņēmuma darbību no “aizmugures sēdekļa”. Kad viņi uzskata nepieciešamību koriģēt darbības kursu, viņi uzsit vadītājam pa plecu (piemēram, atbraucot vizītē vai auditā un izrādot pastiprinātu interesi par kompānijas darbību). Šādus “signālus” vadītājiem pilnīgi noteikti nevajadzētu ignorēt, vai arī lamāt kreditorus par pastiprinātu uzmanību. Drīzāk tas ir brīdis, kad laiks iet aukstā dušā, lai saprastu sava biznesa realitātes. Kreditorus ignorējot, tie var noraut “rokasbremzi”, kas tipiski izpaužas vēstulē no kreditora jurista par vienpusīgu atkāpšanos no līguma, iespējams kopā ar pieteikumu maksātnespējai. Skaļākie skandāli, ko es esmu dzirdējis par uzņēmēju un kreditoru nesaskaņām/asām pārrunām ir Saga Group, Elvi Grupa, Sportland un Tapeks.
Ja kreditori var dot labu signālu par to ka “pārmaiņas” ir nepieciešamas, tad šo pārmaiņu īstenošanai varētu būt noderīgi piesaistīt arī palīdzību no malas. Šāda palīdzība var izpauzties gan finansu kontroles rīku ieviešanā, biznesa plāna atjaunošanai/pārdomāšanai (a.k.a. “restrukturizācijas plāns”), operatīvu jautājumu risināšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārrunās ar kreditoriem. Kopš šī gada sākuma, balstoties uz mūsu Capitalia komandas gan prakstiskās uzņēmumu vadības, gan finansu pieredzes, aktīvi esam strādājuši pie padomu sniegšanas kompānijām pārmaiņu procesā. Galvenais līdzšinējais secinājums ir tāds – jo ātrāk uzņēmums apzinas par nepieciešamību mainīties, jo ar lielāku varbūtību šīs pārmaiņas notiek nesāpīgāk un veiksmīgāk. Vairāk par mūsu restruktrukturizācijas un finanšu uzskaitvedības sistēmu ieviešanas pakalpojumiem lasiet mūsu mājas lapā.
Zemāk esmu ievietojis savu īso prezentāciju par finansējuma piesaisti, ko gatavoju priekš OpenCoffee Club pasākuma Rīgā, 7 janvārī. Prezentācijā tiek runāts par:
Šonedēļ Dienas biznesā tika izplatīta preses relīze (jāatzīst gan, ka ļoti ūdeņaina) par draugieminvestcijas.lv pirmo investīciju skolu digitalizācijas risinājuma izstrādātājos mykoob.lv. Balstoties uz firmas.lv datiem, šī investīcija gan ir jau notikusi septembra vidū.
Puišus aiz šī projekta biju saticis aptuveni 2 gadus atpakaļ, kad viņu projekts vēl saucās Ustum un viņi meklēja investīcijas manis pārraudzītajā fondā. Pēc gada ieteicu viņus arī mentoruklubs.lv programmā, kur viņus mentorēja Helmūts Bēms un Inese Andersone. Gan pirmajā tikšanās reizē, gan mentoru kluba prezentācijā viņi atstāja enerģisku, ambiciozu bet nedaudz “lecīgu/stūrgalvīgu” uzņēmēju iespaidu. Investīciju fonda ietvaros ieliku viņus “arhīvā” dēļ manuprāt toreiz nereālās pasaules iekarošanas stratēģijas. Šī bloga ieraksta ietvaros centīšos izteikt savu viedokli par šo ieguldījumu un nokomentēt iespējamo sinerģiju ar draugiem.lv.
Komanda. Kā minēju, puiši ir ļoti aktīvi, biznesā (nekustamajā īpašumā) kaut ko redzējuši, bet ja pareizi atceros tad bez iepriekšējas pieredzes interneta jomā, kā arī bez tiešas iepriekšējās saskarsmes ar skolu darbību. Attiecīgi es būtu ļoti skeptisks par to, cik šis produkts ir uzbūvēts pamatojoties uz skolu problēmām/vajadzībām, gan par to, kā šie puiši mācētu to pārdot.
Produkts. Pirms diviem gadiem bija sanācis nedaudz paspēlēties ar demo – izskatījās moderni un pievilcīgi. Bet es nebiju mēŗķa klients un svarīgi būtu saprast reālo lietotāju atsauksmes, kuru uz to brīdi vēl nebija. Produkts ir gatavs aptuveni gadu, savukārt spriežot pēc šīs nesenās relīzes, izskatās neviena klienta (skolas) vēl nav – par to būtu relīzē palielījušies. Interesanti, ka ir mainījies produkta slogans no “mācību procesa pārvaldes sistēmas” uz “mācību sociālais tīkls”. Skan jēli.
Tirgus. Nenoliedzami potenciālais tirgus apmērs šādam produktam ir liels gan Latvijā, gan ārvalstīs. Konkurences ziņā Igauņi, ar investīciju fonda Baltcap ieguldījumu jau ilgstoši darbina projektu ekool, kas ir guvis plašu atsaucību mūsu kaimiņvalstī. Viņiem ir arī latviešu valodas versija – https://lv.ekool.eu/, ko lieto skola Valkā. Tāpat līdzīgu produktu e-klase ir izstrādājis DEAC, ko lieto 501 skolas Latvijā. Ārvalstīs šādu projektu ir neskaitāmā apmēŗā. Klientu piesaistes ziņā manuprāt šis ir klasisks “tough-long sell” biznesa piemērs, kur pārdevēju prasme (un iespējams lobijs) ir vismaz tikpat svarīga kā produkta tehniskais izpildījums. No preses relīzes lasāms, ka programma ir tulkota arī angļu un poļu valodās. Ļoti skaisti, bet šo produktu nepārdos caur google adwords, bet caur personīgo kontaktu ar skolām, sistēmintegratoriem u.c. partneriem. Šāda pārdošana ir ļoti dārga un ilga.
Integrācija ar draugiem.lv. Domāju, ka nenoliedzami projekts iegūs no sadarbības ar draugiem.lv (kā gandrīz jebkurš projekts Latvijā) – papildus atpazīstamība Latvijā var palīdzēt pārliecināt klientus par šīs sistēmas izmēģināšanu un būtiski uzlabos uzticamības faktoru. Tāpat sinerģiju varētu veidot draugiem.lv pieredze sms maksājumu sistēmu izveidē. Interesanti būs redzēt vai asociācija ar draugiem.lv ļaus vieglāk piesaistīt Latvijas skolas kā klientus, un cerams tas kopumā veicinātu digitalizācijas procesu Latvijā.
Neskatoties uz augstākminēto, ar šo investīciju manuprāt draugiem.lv šauj ārpus savu iepriekšējo pieredžu jomas. Viņu galvenais spēks ir piedāvāt projektiem lielu gala klientu bāzi (masu) un izstrādāt uz šādām masām orientētus projektus, savukārt mykoob galvenais veiksmes faktors ir limitēta skaita un skaidri identificējamu klientu piesaiste. Ja arī draugiem.lv “x faktors” varētu nostrādāt Latvijā, tad ārvalstīs šāda produkta izplatīšana ir pilnīgi ārpus gan mykoob komandas, gan draugiem.lv pieredzes lauciņa. Tādu pārdošanas kanālu izveide prasīs gan ievērojamus naudas līdzekļus, gan laiku, un ir jautājums, vai tie šim projektam būs. Es ceru ka mykoob pierādīs man pretējo, bet es paredzu šim uzņēmumam tikai labākajā gadījumā nišas lomu Latvijas tirgū.
“Disclaimer.” Es ļoti apsveicu draugiem investīciju iniciatīvu - tā ir lieliska ideja un manuprāt fantastiska iespēja jauniem Latvijas interneta uzņēmējiem.
Interesentiem vēlējos pievērst uzmanību, ka patreiz ir iespējama pieteikšanās uz divām pirms-sēklas (dibināšanas stadijas) uzņēmēju atbalsta programmām.
Pirmā programma ir LIAA pirms-sēklas instruments, kur pieteikšanās pirmajai kārtai ir līdz 9. septembrim. Atbalsts paredzēts inovatīviem uzņēmumiem, ar potenciālu uz eksportu (šis kritērijs gan ir kaut kas jauns:) ). Pieejamais atbalsta finansējums ir LVL 5,000. Tāpat šīs programmas ietvaros ir aicināti pieteikties mentori un uzņēmējdarbības attīstītāji.
Otrā programma ir Rīgas domes un Swedbank programma Atspēriens, kur pieteikšanās termiņs ir 7. septembris. 25 uzņēmumiem tiks piedāvāti granti ar maksimālo apmēru LVL 6,000. Fokuss ir tūrisms, ražošana un inovācijas.
Papildus, nesen ir atsākta Hipotēku bankas Altum nodaļas Starta programma, kas piedāvā aizdevumu līdz LVL 54t apmērā jauniem uzņēmumiem. Jārēķinās gan ir ar personīgā galvojuma sniegšanu. Šīs programmas ietvaros pieejamas arī moduļu tipa apmācības saistībā ar uzņēmējdarbības sākšanu.
Ziņas no visidarbi.lv Ziņas no pardodbiznesu.lv