Par investīcijām un darījumiem

Strādājot riska kapitāla jomā, bieži esmu saskāries ar uzņēmēju bažām par investora dalību kompānijā pēc ieguldījuma veikšanas. Šīs bailes ir gan par investora iecelto valdes/padomes locekli un viņa pilnvarām, gan daļu kontroli kompānijā. Lieki piebilst, ka bažas no vienbalsīgas kontroles zaudēšanas nav pamatotas, it sevišķi, ja sarunas iet par ieguldījumu no profesionāliem investoriem (kompānijām vai personām, kuru pamatnodarbošanās ir investīciju veikšana). Investori ir gatavi veikt ieguldījumu kompānijā, pamatā pateicoties lielai ticībai vadības komandai (dibinātājiem) un to spējai sasniegt labus peļņas un izaugsmes rādītājus nākotnē. Tādējādi investoru loma pēc ieguldījuma veikšanas saglabājas investīcijas kontroles vai vispārīgu padomu sniegšanas līmenī, paļaujoties uz to ka pārējie dalībnieki nodrošinās uzņēmuma vadību.  Attiecīgi katrs dara savu darbu.  Tāpat kā es nesniedzu savu padomu par to kā labāk nodrošināt grāmatu druku Livoniai Print, tā viņi mani nekonsultē par jautājiemiem attiecībā uz mūsu ieguldījumiem farmācijas nozarē.

Svarīgi ir atcerēties, ka investoru mērķis ir nopelnīt, veicot labus ieguldījuma lēmumus, investējot vairākās nozarēs un uzņēmumos. Bez vadības un pārējiem dalībniekiem (vai arī nonākot konfliktā ar tiem) šāds mērķis nav sasniedzams. Investoru loma uzņēmumā tipiski aprobežojas ar padomes vai valdes pozīcijām, kas nodrošina iespēju “pieskatīt” savu investīciju, kā arī padalīties ar padomiem un kontaktiem gadījumos, kad tie var būt noderīgi. Jo labāk darbojas uzņēmums un tā vadības komanda, jo mazāk kontroles un padomi ir nepieciešami. Tā, piemēram, Otrajā Eko Fondā ir uzņēmumi, kur es tiekos ar vadību reizi divos mēnešos, bet ir arī kompānijas, kuras apciemoju ik nedēļu.

Tāpēc kā svarīgu brīdinājumu uzņēmējiem, meklējot investorus ļoti aicinu izvairīties no frāzes, ka “tiek meklēta tikai nauda”, jo tas norāda uz četrām lietām:  (a) nepārliecinātību par savu kompetenci vadīt uzņēmumu; (b) nevēlēšanos uzklausīt neviena cita viedokli; (c) plānu “celt” ārā naudu no uzņēmuma “uzmetot” citus īpašniekus vai (d) nesapratni par investora ieguldījuma motivāciju.

Pēdējā gada laikā vārds “restrukturizācija” ir izvazāts presē tik daudz, ka ir kļuvis par klasisku lamu vārdu biznesa pasaulē. Restrukturizācijas plāns, restrukturizācijas nodaļa, nedod dievs “strukturālas reformas” un cits bla bla. Pēc savas būtības tas viss gan nozīmē tikai vienu – pārmaiņas.  Ja parasti augošā ekonomikā uzņēmumi domā, ka ar “izaugsmes” pārmaiņām tiek paši labi galā, tad ļoti bieži krīzē šīs pārmaiņas nākas uzspiest/ieteikt kādam no malas. Tas arī ir saprotami, jo atlaišana, samazināšana, pārdošana, likvidācija u.c. koncepti nav patīkama nodarbe, kā arī uzņēmējiem mēdz būt rozā optimisma bildes attiecībā uz šo “slikto lietu” izmantošanas nepieciešamību. Rozā brilles bija arī man (ie. Jumteko).

Viens no tipiskākajiem pārmaiņu uzspiedējiem ir kreditori jeb naudas aizdevēji. To biznesa specifika parasti nosaka, ka viņi neiiesaistas kompānijas pārvaldē, bet novēro uzņēmuma darbību no “aizmugures sēdekļa”. Kad viņi uzskata nepieciešamību koriģēt darbības kursu, viņi uzsit vadītājam pa plecu (piemēram, atbraucot vizītē vai auditā un izrādot pastiprinātu interesi par kompānijas darbību). Šādus “signālus” vadītājiem pilnīgi noteikti nevajadzētu ignorēt, vai arī lamāt kreditorus par pastiprinātu uzmanību. Drīzāk tas ir brīdis, kad laiks iet aukstā dušā, lai saprastu sava biznesa realitātes. Kreditorus ignorējot, tie var noraut “rokasbremzi”, kas tipiski izpaužas vēstulē no kreditora jurista par vienpusīgu atkāpšanos no līguma, iespējams kopā ar pieteikumu maksātnespējai. Skaļākie skandāli, ko es esmu dzirdējis par uzņēmēju un kreditoru nesaskaņām/asām pārrunām ir Saga Group, Elvi Grupa, Sportland un Tapeks.

Ja kreditori var dot labu signālu par to ka “pārmaiņas” ir nepieciešamas, tad šo pārmaiņu īstenošanai varētu būt noderīgi piesaistīt arī palīdzību no malas. Šāda palīdzība var izpauzties gan finansu kontroles rīku ieviešanā, biznesa plāna atjaunošanai/pārdomāšanai (a.k.a. “restrukturizācijas plāns”), operatīvu jautājumu risināšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārrunās ar kreditoriem. Kopš šī gada sākuma, balstoties uz mūsu Capitalia komandas gan prakstiskās uzņēmumu vadības, gan finansu pieredzes, aktīvi esam strādājuši pie padomu sniegšanas kompānijām pārmaiņu procesā. Galvenais līdzšinējais secinājums ir tāds – jo ātrāk uzņēmums apzinas par nepieciešamību mainīties, jo ar lielāku varbūtību šīs pārmaiņas notiek nesāpīgāk un veiksmīgāk. Vairāk par mūsu restruktrukturizācijas un finanšu uzskaitvedības sistēmu ieviešanas pakalpojumiem lasiet mūsu mājas lapā.

Zemāk esmu ievietojis savu īso prezentāciju par finansējuma piesaisti, ko gatavoju priekš OpenCoffee Club pasākuma Rīgā, 7 janvārī. Prezentācijā tiek runāts par:

• Latvijas riska kapitāla fondiem, fonda pārstāvju kontakti, citi potenciālie ieguldījuma fondi
• Privātie investori Latvijā, biznesa enģeļu biedrības, www.pardodbiznesu.lv
• Kapēc banku kredītus nevajag izmantot jaunu uzņēmumu sākšanai

Šonedēļ Dienas biznesā tika izplatīta preses relīze (jāatzīst gan, ka ļoti ūdeņaina) par draugieminvestcijas.lv pirmo investīciju skolu digitalizācijas risinājuma izstrādātājos mykoob.lv.  Balstoties uz firmas.lv datiem, šī investīcija gan ir jau notikusi septembra vidū.

Puišus aiz šī projekta biju saticis aptuveni 2 gadus atpakaļ, kad viņu projekts vēl saucās Ustum un viņi meklēja investīcijas manis pārraudzītajā fondā. Pēc gada ieteicu viņus arī mentoruklubs.lv programmā, kur viņus mentorēja Helmūts Bēms un Inese Andersone. Gan pirmajā tikšanās reizē, gan mentoru kluba prezentācijā viņi atstāja enerģisku, ambiciozu bet nedaudz “lecīgu/stūrgalvīgu” uzņēmēju iespaidu. Investīciju fonda ietvaros ieliku viņus “arhīvā” dēļ manuprāt toreiz nereālās pasaules iekarošanas stratēģijas.  Šī bloga ieraksta ietvaros centīšos izteikt savu viedokli par šo ieguldījumu un nokomentēt iespējamo sinerģiju ar draugiem.lv.

Komanda. Kā minēju, puiši ir ļoti aktīvi, biznesā (nekustamajā īpašumā) kaut ko redzējuši, bet ja pareizi atceros tad bez iepriekšējas pieredzes interneta jomā, kā arī bez tiešas iepriekšējās saskarsmes ar skolu darbību. Attiecīgi es būtu ļoti skeptisks par to, cik šis produkts ir uzbūvēts pamatojoties uz skolu problēmām/vajadzībām, gan par to, kā šie puiši mācētu to pārdot.

Produkts. Pirms diviem gadiem bija sanācis nedaudz paspēlēties ar demo – izskatījās moderni un pievilcīgi. Bet es nebiju mēŗķa klients un svarīgi būtu saprast reālo lietotāju atsauksmes, kuru uz to brīdi vēl nebija. Produkts ir gatavs aptuveni gadu, savukārt spriežot pēc šīs nesenās relīzes, izskatās neviena klienta (skolas) vēl nav – par to būtu relīzē palielījušies.  Interesanti, ka ir mainījies produkta slogans no “mācību procesa pārvaldes sistēmas” uz “mācību sociālais tīkls”. Skan jēli.

Tirgus. Nenoliedzami potenciālais tirgus apmērs šādam produktam ir liels gan Latvijā, gan ārvalstīs. Konkurences ziņā Igauņi, ar investīciju fonda Baltcap ieguldījumu jau ilgstoši darbina projektu ekool, kas ir guvis plašu atsaucību mūsu kaimiņvalstī. Viņiem ir arī latviešu valodas versija – https://lv.ekool.eu/, ko lieto skola Valkā. Tāpat līdzīgu produktu e-klase ir izstrādājis DEAC, ko lieto 501 skolas Latvijā. Ārvalstīs šādu projektu ir neskaitāmā apmēŗā. Klientu piesaistes ziņā manuprāt šis ir klasisks “tough-long sell” biznesa piemērs, kur pārdevēju prasme (un iespējams lobijs) ir vismaz tikpat svarīga kā produkta tehniskais izpildījums. No preses relīzes lasāms, ka programma ir tulkota arī angļu un poļu valodās. Ļoti skaisti, bet šo produktu nepārdos caur google adwords, bet caur personīgo kontaktu ar skolām, sistēmintegratoriem u.c. partneriem. Šāda pārdošana ir ļoti dārga un ilga.

Integrācija ar draugiem.lv. Domāju, ka nenoliedzami projekts iegūs no sadarbības ar draugiem.lv (kā gandrīz jebkurš projekts Latvijā) – papildus atpazīstamība Latvijā var palīdzēt pārliecināt klientus par šīs sistēmas izmēģināšanu un būtiski uzlabos uzticamības faktoru.  Tāpat sinerģiju varētu veidot draugiem.lv pieredze sms maksājumu sistēmu izveidē. Interesanti būs redzēt vai asociācija ar draugiem.lv ļaus vieglāk piesaistīt Latvijas skolas kā klientus, un cerams tas kopumā veicinātu digitalizācijas procesu Latvijā.

Neskatoties uz augstākminēto, ar šo investīciju manuprāt draugiem.lv šauj ārpus savu iepriekšējo pieredžu jomas. Viņu galvenais spēks ir piedāvāt projektiem lielu gala klientu bāzi (masu) un izstrādāt uz šādām masām orientētus projektus, savukārt mykoob galvenais veiksmes faktors ir limitēta skaita un skaidri identificējamu klientu piesaiste. Ja arī draugiem.lv “x faktors” varētu nostrādāt Latvijā, tad ārvalstīs šāda produkta izplatīšana ir pilnīgi ārpus gan mykoob komandas, gan draugiem.lv pieredzes lauciņa. Tādu pārdošanas kanālu izveide prasīs gan ievērojamus naudas līdzekļus, gan laiku, un ir jautājums, vai tie šim projektam būs. Es ceru ka mykoob pierādīs man pretējo, bet es paredzu šim uzņēmumam tikai labākajā gadījumā nišas lomu Latvijas tirgū.

“Disclaimer.” Es ļoti apsveicu draugiem investīciju iniciatīvu  - tā ir lieliska ideja un manuprāt fantastiska iespēja jauniem Latvijas interneta uzņēmējiem.

Interesentiem vēlējos pievērst uzmanību, ka patreiz ir iespējama pieteikšanās uz divām pirms-sēklas (dibināšanas stadijas) uzņēmēju atbalsta programmām.

Pirmā programma ir LIAA pirms-sēklas instruments, kur pieteikšanās pirmajai kārtai ir līdz 9. septembrim. Atbalsts paredzēts inovatīviem uzņēmumiem, ar potenciālu uz eksportu (šis kritērijs gan ir kaut kas jauns:) ).  Pieejamais atbalsta finansējums ir LVL 5,000. Tāpat šīs programmas ietvaros ir aicināti pieteikties mentori un uzņēmējdarbības attīstītāji.

Otrā programma ir Rīgas domes un Swedbank programma Atspēriens, kur pieteikšanās termiņs ir 7. septembris. 25 uzņēmumiem tiks piedāvāti granti ar maksimālo apmēru LVL 6,000. Fokuss ir tūrisms, ražošana un inovācijas.

Papildus, nesen ir atsākta Hipotēku bankas Altum nodaļas Starta programma, kas piedāvā aizdevumu līdz LVL 54t apmērā jauniem uzņēmumiem. Jārēķinās gan ir ar personīgā galvojuma sniegšanu. Šīs programmas ietvaros pieejamas arī moduļu tipa apmācības saistībā ar uzņēmējdarbības sākšanu.

No šodienas publiski ir pieejama capitalia.lv mājas lapa, kurā esam centušies atspoguļot mūsu darbības koncepciju – piedāvāt pieejamus un profesionālus darījumu konsultāciju pakalpojumus. Mūsu biznesa modelis atšķiras no tipisku investīciju banku (korporatīvo finanšu konsultantu) darbības, kuru pamata ienākumus veido “veiksmes komisija”  biznesa darījumu noslēgšanas brīdī. Tāpat klasiski uzņēmumu novērtēšanas, biznesa plānu rakstīšanas utml. pakalpojumi tiek piedāvāti salīdzinoši detalizēti un ļoti pielāgoti katram klientam, kas rezultējas to augstajā cenā.

Capitalia savukārt darbojas pēc standartizācijas principa – piedāvājot mazāk katram klientam pielāgotus pakalpojumus, bet lētāk un ātrāk. Šādi pakalpojumi ir labi piemēroti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ļoti maz papildus labumu gūtu no “speciāli pielāgotā” pakalpojuma. Tāpat mūsu pakalpojuma izcenojums nav atkarīgs no uzņēmuma izmēra, vecuma, atrašanās vietas vai citām īpašībām.  Tā vietā, lai prasītu cenu par katru pakalpojumu individuāli, mums ir “plaukta cena”.  Mēs nebraucam ar jaunākajiem Mercedes un mūsu birojs nav klusajā centrā, bet mums ir svarīga darbības efektivitāte un zema izmaksu bāze. Mēs esam investīciju banku Supernetto.

Lai vienkāršotu investīciju meklēšanas gaitas uzņēmējiem, zemāk esmu uzskaitījis Latvijas riska kapitāla fondu pārvaldītājus, pievienojot nelielus aprakstiņus par to darbību:

• Eko Investors. Neskatoties uz “eko” asociāciju, Eko Investors ir ieguldījis plaša nozaru spektra uzņēmumos. Investīciju piemēri: Livonia Print, Clusterpoint, Pharmidea, Diamed, Accenta. Patreiz ieguldījumu darbības neveic. Vēsturiski ieguldīja uzņēmumos līdz 1m EUR gan jaundibinātos uzņēmumos, gan izaugsmes kapitālā.
• Zaļās Gaismas Investīcijas. Cieši ar investīciju banku Prudentia saistīts riska kapitāla fondu pārvaldītājs. Iepriekšejo investīciju piemēri: Premium Medical, Nerealitāte, Algorego. Patreiz ieguldījumu darbības neveic. Vēsturiski ieguldīja uzņēmumos līdz 1m EUR gan jaundibinātos uzņēmumos, gan izaugsmes kapitālā.
• TechVentures. Radies uz konsultāciju kompānijas Eureka un citu saistītu uzņēmumu bāzes. Savas darbības laikā veica 3 investīcijas: Ovi-Mar, Applied Electronics Lab un Re Cikls. Ieguldījuma darbību slēdza priekšlaicīgi un diezvai tuvākajā laikā piedāvās jelkādas investīcijas. Fonda vadītājs startē arī kā biznesa enģelis, ieguldot, piemēram, Real Sound Lab.
• Uzņēmējdarbības Atbalsta Fonds. Radies uz Norvēģijas-Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fonda bāzes. Pēdējo ieguldījumu veica 2001. gadā un patreiz (kā arī pārskatāmā nākotnē) ieguldījuma darbību neveic.
• NCH Advisors. Starptautisks riska kapitāla fondu pārvaldnieks ar pārstāvniecību Latvijā. Ieguldījumus veic bijušās Padomju Savienības republikās un Austrumeiropā, kopā pārvaldot vairāk nekā USD 3b fondus. Latvijā ieguldījumus veic reti un izmeklēti. Investīciju piemēri Latvijā ir Sidrabe, Groglas. Jaunus ieguldījumus var veikt, bet patreizējā ieguldījumu politika nav publiski pieejama.
• Baltcap Management. Viens no vecākajiem riska kapitāla fondu pārvaldītājiem Baltijas valstīs. Iepriekš veicis ieguldījumus tādos uzņēmumos kā Zetcom, Depo, Adam Auto un Hanzas Elektronika. Tagad pārvalda ieguldījumu fondu, kas iegulda EUR 3-10m vienā uzņēmumā, pamatā koncentrējoties uz izaugsmes kapitāla sniegšanu un uzņēmumu iegādēm. Ieguldījuma darbību veic.
• Pribalt. Lai gan šis uzņēmums dēvē sevi par riska kapitāla investoru, neesmu dzirdējis par nevienu šīs kompānijas līdzšinējo ieguldījumu. Tirgū salīdzinoši maz manāmi un pēc visa spriežot nodarbojas ar konsultāciju pakalpojumu sniegšanu.
• Riga Capital. Tagadējā Parex vadītāja Nila Melngaiļa izveidots uzņēmums, kas pamatā darbojas ar investīciju iespēju meklēšanu citiem (ārvalstu) investīciju fondiem, procesā kopā ar tiem līdzieguldot savus līdzekļus. Līdz šim ir veikts viens ieguldījums Lietuviešu uzņēmumā Fima.
• Imprimatur Capital. Anglijā bāzēts sēklas kapitāla investīciju fonds, kas izveidojis stingru sadarbību ar Latvijas universitātēm un koncentrējas uz ļoti inovatīvu un augsta potenciāla investīciju veikšanu. Latvijā patreiz viens ieguldījums uzņēmumā Clusterpoint. Jaunus ieguldījumus patreiz neveic.

Attiecīgi no visiem augstākminētajiem riska kapitāla fondu pārvaldītājiem, aktīva (ieguldījumus veicoša) fonda pārvaldi patreiz veic tikai Baltcap un NCH Advisors.

Pagājušajā nedēļā tehcrunch ziņoja par to, ka uniteddogs.com veiksmīgi noslēdza otro finansējuma kārtu, piesaistot ambient sound investments (asi) investīcijas gandrīz pus miljona eiro apmērā. Esot šonedēļ tallinā, sanāca saskrieties ar uzņēmuma vadītāju Ragnāru un aprunāties par viņa mācībām starptautiska portāla izveidē, gan par finansējuma piesaisti šajos tirgus apstākļos.

Uzreiz teikšu, ka balstoties uz savām (neizteiksmīgām) mācībām par interneta projektu attīstīšanu igaunijā, polijā, horvātijā un rumānijā, izjūtu ļoti lielu cieņu par to, ka Ragnāram ir izdevies izveidot veiksmīgu konceptu gan igaunijā, gan to pavērst daudzos ārvalstu tirgos. Kā droši vien var pastāstīt arī Ģirts, veiksme ārvalstīs nesākās ne ar lapas pārtulkošanu, ne ar vietēja “palīga” atrašanu. Viena no galvenajām kļūdām, ko Ragnārs minēja ārvalstu ambīcīju īstenošanā, ir pārāk liela ambīcija iekarot visus tirgus vienlaicīgi. Fokus ir svarīgs, jo uzņēmēja resursi ir ierobežoti, bet katrs ārvalstu tirgus ir savādāks un prasa pielāgošanu.

Attiecībā uz finansējuma piesaisti, asi diemžēl patreiz ir vienīgais riska kapitāla fonds Baltijas valstīs, kas var veikt ieguldījumus (kam ir nauda). Labi priekš asi, slikti priekš uniteddogs.com, jo šādos apstākļos ieguldījuma noteikumu pārrunās uzņēmējam nākas pamatā pielāgoties.

Viena no riska kapitāla īpatnībām ir relatīvi ilgais cikls, kura laikā riska kapitālisti gūst mācību par saviem iepriekš veiktajiem investīcīju lēmumiem. Vislielākās investīciju kļūdas var saprast 1-2 mēnešus pēc ieguldījuma, dažas kļūdas pēc 1 gada, bet visumā gala mācība tiek gūta 4-5 gados pēc ieguldījuma.  Tātad – veic investīciju, pagaidi 5 gadus, izdari secinājumus. Uz sitiena man ir grūti iedomāties vēl kādu karjeru ar tik garu vai garāku mācību ciklu. 

Kopš 2008. gada augusta jauniem uzņēmumiem ir kļuvis vēl grūtāk piesaistīt finansējumu, jo šajā mēnesī savu investīciju beidza līdz šīm vienīgie aktīvie riska kapitāla fondi – otrais eko fonds un zaļās gaismas investīcijas.

Jau gadu pašu kapitāla finansējumu var piedāvāt vairs tikai biznesa enģeļi, kuri Latvijā ir salīdzinoši neaktīvi, vai holdingi, kuri nav apdeguši nekustamā īpašuma tirgū. Savu ieguldījuma darbību iesaldējis arī vienīgais Latvijā darbojošais sēklas kapitāla fonds imprimatur.

Labā ziņa ir tā, ka šāda situācija ir pagaidu un nākošajos rakstos es pastāstīšu vairāk par potenciālajiem esošajiem finansējuma avotiem un nākotnes iespējām jauniem projektiem piesaistīt finansējumus.