Investīciju jomā bieži tiek lietots termins due diligence jeb padziļinātā izpēte. Ko tad tas īsti nozīmē? Pirms pabeigt investīciju darījumu, investors parasti veic projekta / uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi; šo procesu tad arī sauc par due diligence.
Veicot due diligence, investora mērķis ir (i) pārbaudīt, vai informācija, kas investoram tikusi sniegta, ir patiesa; (ii) apzināt un izvērtēt potenciālos riskus, saistītus gan ar darījuma veikšanu, gan turpmāku darbību; un (iii) izvērtēt biznesa darbību / idejas potenciālu un tirgu. Jāpiebilst, ka due diligence fokuss ir lielā mērā atkarīgs no darījuma veida – ja notiek esoša uzņēmuma pārpirkšana, visticamāk, padziļinātā izpēte būs vairāk vērsta uz pirmajiem diviem punktiem. Savukārt, riska kapitālisti, kas iegulda jaunos projektos, vairāk uzmanības pievērsīs biznesa koncepta izpētei un īpaši vērtēs komandu, produkta unikalitāti un konkurētspēju, kā arī tirgus potenciālu.
Bieži vien, un it īpaši lielu darījumu gadījumos, due diligence procesa veikšanai tiek piesaistīti ārējie resursi jeb konsultanti, kas veic šo padziļināto pārbaudi investoru uzdevumā. Šādus pakalpojumus piedāvā “lielā četrinieka” auditorfirmas (Ernst&Young, PriceWaterhouseCoopers, KPMG un Deloitte), kā arī dažādi finanšu konsultanti un juristu biroji.
Man nepatīk latviskais tulkojums “PADZIĻINĀTĀ izpēte”, jo oriģinālā nozīmē ir pienācīgā jeb atbilstošā rūpība. Varbūt tas “padziļinātā” tikai norāda, ka latvieši pieraduši pie paviršas vai vispār iztrūkstošas izpētes darījumos, bet “due diligence” ir noteikts standards, kas ir obligāts pienākums darījumu pusēm.
Posted by kintu on July 9th, 2009.
Kintu: piekrītu, ka latviskie tulkojumi varbūt ne vienmēr ir tie atbilstošākie, tomēr šis konkrētais ir iegājies Latvijas biznesa vidē un tiek plaši lietots. Ļoti iespējams, ka citus mulsinātu vārda “rūpība” izmantošana.
Posted by Girts on July 9th, 2009.