Par investīcijām un darījumiem

BusinessWeek Aprīļa pirmās nedēļas numurā ir atrodams plašs raksts par Ķīnas stratēģijas maiņu attiecībā uz ārvalstu uzņēmumu darbību valstī. Aktīvi veicinot ārvalstu investīciju ieplūšanu valstī, daudzas ārvalstu kompānijas Ķīnā ir ieguvušas milzīgas tirgus daļas un peļņu, bieži vien uz vietējo uzņēmumu rēķina.  Lai stiprinātu vietējā kapitāla kompānijas, Ķīna ir uzsākusi aktīvu politiku (Pasaules Tirdzniecības Organizācijas nolikumu robežās), kas dod motivāciju vietējiem patērētājiem izvēlēties vietējos ražojumus. Tāpat, ārvalstu ražotājiem tiek likti dažādi šķēršļi produkcijas importam un izplatīšanai Ķīnā. Tā kā šī valsts nodrošina būtisku daļu no jau daudzu pasaules līmeņa kompāniju apgrozījuma un izaugsmes, pret šādu vietējo “lobiju” ārvalstu kompānijas baidās aktīvi vērsties, baidoties no tiešām sankcijām, kas laupītu iespēju izplatīt savus produktus Ķīnā vispār.

Interesants secinājums no Business Week puses ir, ka šāda politika pasaules mērogā nav nekāds jaunums un ir tikusi ilgstoši piekopta no daudzu rietumvalstu puses. Jautājums ir par to, kādu politiku attiecībā uz vietējo uzņēmumu pakalpojumu un preču izmantošanu piekopj Latvija. Protams, mēs neesam Ķīna un mums arī nav “pārejas posms” dalībā Pasaules Tirdzniecības Organizācijā. No otras puses, ārvalstu ražotāju mērogā mēs esam tik niecīgi, ka par vietējo ražotāju lobiju diez vai kāds nopietni uztrauksies.  Vai šis lobijs ir jāizstrādā politiskā līmenī vai tas ir sabiedrības “apziņa/motivācija”?

Manuprāt mēs esam pamatā pieraduši veikt racionālako piedāvājumu, bieži vien ar ilūziju, ka “ārvalstu” ražojumi ir labāki/kvalitatīvāki/prestižāki. Protams, bieži vien izvēloties Latvijā ražoto pret ārvalstu alternatīvu būs nepieciešams pieciest lielāku cenu vai sliktāku preci. Tomēr tieši vietējais tirgus ir pirmais atbalsta punkts jebkuras kompānijas darbībai. Vietējais patēriņš ir tas, kas ļauj kompānijai attīstīties ārvalstīs. Tā ir sākuši darboties ganrīz visi vietējie biznesi, ko mēs tagad varam norādīt kā lieliskus eksporta paraugus – Stenders, Pūre, Madara un citi. Tapēc par eksportspējas veicināšanu nav atbildīgi tikai politiķi, bankas u.c. trešās personas – to var veicināt jebkurš, iegādājoties veikalā vietējo ražotāju preci*

P.S. ņemsim vērā, ka aiz “brendu” precēm ir ļoti maz vietēja kapitāla ražotāju, jo tie jau visi ir pārpirkti. Tapēc ēdam maizi un desas no rūpnīcām, par kurām nekad iepriekš neesam dzirdējuši!

Strādājot riska kapitāla jomā, bieži esmu saskāries ar uzņēmēju bažām par investora dalību kompānijā pēc ieguldījuma veikšanas. Šīs bailes ir gan par investora iecelto valdes/padomes locekli un viņa pilnvarām, gan daļu kontroli kompānijā. Lieki piebilst, ka bažas no vienbalsīgas kontroles zaudēšanas nav pamatotas, it sevišķi, ja sarunas iet par ieguldījumu no profesionāliem investoriem (kompānijām vai personām, kuru pamatnodarbošanās ir investīciju veikšana). Investori ir gatavi veikt ieguldījumu kompānijā, pamatā pateicoties lielai ticībai vadības komandai (dibinātājiem) un to spējai sasniegt labus peļņas un izaugsmes rādītājus nākotnē. Tādējādi investoru loma pēc ieguldījuma veikšanas saglabājas investīcijas kontroles vai vispārīgu padomu sniegšanas līmenī, paļaujoties uz to ka pārējie dalībnieki nodrošinās uzņēmuma vadību.  Attiecīgi katrs dara savu darbu.  Tāpat kā es nesniedzu savu padomu par to kā labāk nodrošināt grāmatu druku Livoniai Print, tā viņi mani nekonsultē par jautājiemiem attiecībā uz mūsu ieguldījumiem farmācijas nozarē.

Svarīgi ir atcerēties, ka investoru mērķis ir nopelnīt, veicot labus ieguldījuma lēmumus, investējot vairākās nozarēs un uzņēmumos. Bez vadības un pārējiem dalībniekiem (vai arī nonākot konfliktā ar tiem) šāds mērķis nav sasniedzams. Investoru loma uzņēmumā tipiski aprobežojas ar padomes vai valdes pozīcijām, kas nodrošina iespēju “pieskatīt” savu investīciju, kā arī padalīties ar padomiem un kontaktiem gadījumos, kad tie var būt noderīgi. Jo labāk darbojas uzņēmums un tā vadības komanda, jo mazāk kontroles un padomi ir nepieciešami. Tā, piemēram, Otrajā Eko Fondā ir uzņēmumi, kur es tiekos ar vadību reizi divos mēnešos, bet ir arī kompānijas, kuras apciemoju ik nedēļu.

Tāpēc kā svarīgu brīdinājumu uzņēmējiem, meklējot investorus ļoti aicinu izvairīties no frāzes, ka “tiek meklēta tikai nauda”, jo tas norāda uz četrām lietām:  (a) nepārliecinātību par savu kompetenci vadīt uzņēmumu; (b) nevēlēšanos uzklausīt neviena cita viedokli; (c) plānu “celt” ārā naudu no uzņēmuma “uzmetot” citus īpašniekus vai (d) nesapratni par investora ieguldījuma motivāciju.

Pēdējā gada laikā vārds “restrukturizācija” ir izvazāts presē tik daudz, ka ir kļuvis par klasisku lamu vārdu biznesa pasaulē. Restrukturizācijas plāns, restrukturizācijas nodaļa, nedod dievs “strukturālas reformas” un cits bla bla. Pēc savas būtības tas viss gan nozīmē tikai vienu – pārmaiņas.  Ja parasti augošā ekonomikā uzņēmumi domā, ka ar “izaugsmes” pārmaiņām tiek paši labi galā, tad ļoti bieži krīzē šīs pārmaiņas nākas uzspiest/ieteikt kādam no malas. Tas arī ir saprotami, jo atlaišana, samazināšana, pārdošana, likvidācija u.c. koncepti nav patīkama nodarbe, kā arī uzņēmējiem mēdz būt rozā optimisma bildes attiecībā uz šo “slikto lietu” izmantošanas nepieciešamību. Rozā brilles bija arī man (ie. Jumteko).

Viens no tipiskākajiem pārmaiņu uzspiedējiem ir kreditori jeb naudas aizdevēji. To biznesa specifika parasti nosaka, ka viņi neiiesaistas kompānijas pārvaldē, bet novēro uzņēmuma darbību no “aizmugures sēdekļa”. Kad viņi uzskata nepieciešamību koriģēt darbības kursu, viņi uzsit vadītājam pa plecu (piemēram, atbraucot vizītē vai auditā un izrādot pastiprinātu interesi par kompānijas darbību). Šādus “signālus” vadītājiem pilnīgi noteikti nevajadzētu ignorēt, vai arī lamāt kreditorus par pastiprinātu uzmanību. Drīzāk tas ir brīdis, kad laiks iet aukstā dušā, lai saprastu sava biznesa realitātes. Kreditorus ignorējot, tie var noraut “rokasbremzi”, kas tipiski izpaužas vēstulē no kreditora jurista par vienpusīgu atkāpšanos no līguma, iespējams kopā ar pieteikumu maksātnespējai. Skaļākie skandāli, ko es esmu dzirdējis par uzņēmēju un kreditoru nesaskaņām/asām pārrunām ir Saga Group, Elvi Grupa, Sportland un Tapeks.

Ja kreditori var dot labu signālu par to ka “pārmaiņas” ir nepieciešamas, tad šo pārmaiņu īstenošanai varētu būt noderīgi piesaistīt arī palīdzību no malas. Šāda palīdzība var izpauzties gan finansu kontroles rīku ieviešanā, biznesa plāna atjaunošanai/pārdomāšanai (a.k.a. “restrukturizācijas plāns”), operatīvu jautājumu risināšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārrunās ar kreditoriem. Kopš šī gada sākuma, balstoties uz mūsu Capitalia komandas gan prakstiskās uzņēmumu vadības, gan finansu pieredzes, aktīvi esam strādājuši pie padomu sniegšanas kompānijām pārmaiņu procesā. Galvenais līdzšinējais secinājums ir tāds – jo ātrāk uzņēmums apzinas par nepieciešamību mainīties, jo ar lielāku varbūtību šīs pārmaiņas notiek nesāpīgāk un veiksmīgāk. Vairāk par mūsu restruktrukturizācijas un finanšu uzskaitvedības sistēmu ieviešanas pakalpojumiem lasiet mūsu mājas lapā.

Ziņa par šo darījumu nav jaunums, bet gribēju izmantot izdevību, lai palielītos par to, ka arī Capitalia ir palīdzējusi šī darījuma ietvaros, konsultējot īpašnieku par darījuma strukturēšanu un juridiskiem pārdošanas aspektiem. Jāatzīst, ka mums bija ļoti interesanti  novērot, kā notiek šādas starptautiskas investīcijas, un cerams šādi darījumi Latvijā būs arvien biežāk un vairāk! Katrā ziņā novēlu Mārim veiksmi jaunā iecerētā projekta realizācijā un gaidīsim, kad par tā iegādi sāks interesēties Google vai Microsoft …

Sadarbībā ar uzņēmumu finansu un juridisko informācijas portālu Firmas.lv, esam uzsākuši testu jaunam pakalpojumam – uzņēmumu vērtības kalkulatoram. Šis kalkulators izmanto Firmas.lv datu bāzē esošos kompāniju finansu datus (apgrozījumu, peļņu un kredītsaistības), lai noteiktu kompānijas vērtību. Aprēķini tiek veikti, izmantojot līdzīgu ārvalstīs kotēto uzņēmumu tirgus datu rādītājus, pielāgojot tos Latvijas apstākļiem, kā arī piemērojot uzņēmumam specifisku informāciju (apgrozījuma izaugsmi, rentabilitāti, izmēru).

Kalkulatora rezultātus salīdzinājām arī ar Lursoft un Prudentia veidoto 100 Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topa datiem. Vidēji mūsu aprēķini sakrita 10-20% robežās, kas ir ļoti labs rādītājs, ņemot vērā mūsu kalkulatora vispārīgāko raksturu (plašāks nozaru skatījums, kā arī pielāgotība gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem).

Pakalpojums patreiz vēl ir testa stadijā, bet ir pieejams gan Firmas.lv klientiem (šajā gadījumā nav jāvada manuāli dati par novērtējamo kompāniju), gan jebkuram citam apmeklētajam – http://www.firmas.lv/index.php?module=papildus&ps=capitalia.

Ar skaļāku nosaukumu darbību ir uzsācis Kurzemes Biznesa Inkubators, kas ir izsludinājis pieteikšanos inkubatorā zem programmas (Drosmīgu) ideju atbalsta programma. Pieteikšanas ir sadalīta divās uzsaukuma kāŗtās, un pirmās kārtas termiņš ir 12. februāris. Uzņēmumi var saņemt atbalstu līdz Ls 8000 pakalpojumiem (biznesa plānu, mājas lapu, tirgus izpētes un citiem darbiem) caur inkubatora sadarbības partneriem, kā arī nelielu SEB bankas kredītu līdz Ls 1000 (ar galvojumu?).

Konkurss ir paredzēts uzņēmumiem, kas plāno vai jau darbojas Kurzemes reģionā. Vairāk par konkursa nolikumu un pieteikšanās kārtību var lasīt Kurzemes Biznesa Inkubatora mājas lapā. Katrā ziņā tā ir vēl viena lieliska iespēja, kā uzņēmējam iegūt nepieciešamo atbalstu pirmajam grūdienam biznesa uzsākšanai.

Pajājušā gada nogalē bija iespēja piedalīties Venstpils Biznesa Inkubatora organizētā ikgada seminārā Usmā, kur uzstājās ar prezentācijām inkubatora uzņēmumi. Lai gan visumā biju ļoti pārsteigts par kopējo prezentāciju un biznesa ideju kvalitāti, viena kompānija man īpaši piesaistīja uzmanību. Šis uzņēmums darbību bija sācis 2009. gada maijā un nodarbojas ar jogas aksesuāru ražošanu un izplatīšanu - SIA Advaita Team.

Uzņēmumu ir izveidojis diezgan atpazīstamas nekustamā īpašuma firmas R.Evolution (attīstīja tādus projektus kā Aizkulises un Šokolāde) agrākais valdes loceklis- Aleksejs Zagrebeļnijs, kurš projektu sāka balstoties uz savu  aizraušanos ar jogu.  Uz prezentāciju Usmā gan viņš nosūtīja simpātisku kolēģi. Kompānijas pamatprodukciju veido akupresūras paklājiņus (jeb asi paklāji uz kuriem ir sāpīgi sēdēt), jogas apģērbu un jogas aksesuārus. Lai gan pats ar jogu nenodarbojos un par to neinteresējos, ļoti pārsteidza uzņēmuma pievilcīgie dizaini un iepakojums.  Tālāk mani pārsteidza patreizējais mēneša apgrozījums – 200-300 tūkstoši EUR mēnesī! Un tas viss sasniegts mazāk kā gada laikā ar 8 cilvēku patreizējo komandu (ražošana tiek pasūtīta kā ārpakalpojums).  Šo apgrozījumu uzņēmums pamatā iegūst pamatā āŗvalstīs, tirgojot produkciju specializētiem veikaliem Skandināvijā, kā arī tirdzniecības ķēdēm, piemēram, Stockmann.

Jogas produktu jomā ar līdzīgiem produktiem pēc kompānijas datiem darbojas 2-3 nozīmīgi konkurenti, ar kuriem Advaita Team ir uzsācis cīņu par Eiropas tirgu. Kopējais nozares apmērs pasaulē mērams vairākos simtos miljonu (vai miljardos atkarībā no “tirgus” definīcijas). Pusgada laikā uzņēmums plāno uzsākt tirdzniecību arī ASV. Manuprāt lielisks piemērs ambīcijai un pasaules tirgus iekarošanas potenciālam, specializējoties uz šauras nišas tirgu. Es ceru tuvākajos gados mēs vēl daudz dzirdēsim par šī uzņēmuma sasniegumiem ārvalstīs. Zemāk pāris Advaita Team produktu bildes:

No Firmas.lv datiem: dibināšanas pamatkapitāls – 2,000 LVL, lielākais īpašnieks kāds 25 gadus vecs jaunietis vārdā Sergejs, dibināts 2009. gada 22. maijā.

Pagājušajā piektdienā presē tika ziņots par vēl vienu darījumu Latvijas mediju jomā – par SIA Mediju Nams īpašniekiem kļuva uzņēmuma esošā vadība, atpērkot kompāniju no AS Latvijas Kuģniecība investīciju uznēmuma SIA Lasco Investment. SIA Mediju nams izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze, kā arī žurnālus Māja, Vakara Ziņas un Sporta Avīze.

Šis darījums ir noticis nedaudz vēlāk kā pusgadu, kopš tika iegādāti Latvijas vadošie preses mediju uzņēmumi Diena un Dienas Bizness. Zināmā mērā varētu piezīmēt, ka mediju joma darījumu ziņā ir bijusi ļoti aktīva, ko papildina arī baumas par Tvnet vēlmi atrast pircēju.

Viens no interesantākajiem faktiem Mediju Nama iegādes darījumā ir Latvijā salīdzinoši reta darījuma veida izmantošana. Proti, uzņēmumu iegādājās vadības komanda, finansējot darījumu ar saviem un bankas līdzekļiem. Tādējādi Mediju Nama vadības komandai izdevās tas, kas savulaik neizdevās AS Diena vadībai, piedāvājot uzņēmumu atpirkt no Bonnier.

Presē lasāms, ka Mediju Nama vadītāji bija izteikuši izpirkšanas piedāvājumu Latvijas Kuģniecībai jau iepriekš. Domājams, ka šāda vadītāju vēlme būtiski apgrūtināja vecajiem īpašniekiem atrast kādu citu pircēju, jo šādam investoram ar lielu varbūtību būtu jāaizvieto esošie direktori (līdzīgi kā notika Dienas un Dienas bizness darījumā). Rezultātā, neoficiālā uzņēmuma iegādes cena ir minētane vairāk kā LVL 60,000. Vai tas ir lielisks darījums, vai arī jaunie īpašnieki ir pārmaksājuši?

Balstoties uz Firmas.lv (www.firmas.lv) datiem, uzņēmuma Mediju Nams apgrozījums 2008. gadā bijis 3.36 miljonu apmērā ar neto zaudējumiem -1.86 miljoniem. Iepriekšējo gadu galvenie ieņēmumu un bilances rādītāji ir apkopoti sekojošā tabulā:

Šie dati norāda, ka uzņēmuma apgrozījums vidēji piecos gados audzis ļoti piesardzīgi par 4.3% gadā, savukārt neto zaudējumi katru gadu ir sastādījuši 30%-50% no apgrozījuma. Lai šāda apmēra zaudējumus segtu, uzņēmuma agrākie īpašnieki ir regulāri guldījuši līdzekļus kompānijas pamatkapitālā. Neskatoties uz šiem ieguldījumiem, lielo vēsturisko zaudējumu dēļ paši kapitāla kopsumma 2008. gada beigās sastādīja vien LVL 57.2 tūkstošus.

Balstoties uz šiem datiem, būtu ļoti grūti nosaukt šo uzņēmumu par veiksmīgu. Drīzāk, ņemot vērā apstākli, ka 2009. gads diez vai mediju un reklāmas jomā ir bijis izdevies, interesanti būs skatīties, ko revolucionāri jaunu darīs jaunie īpašnieki, lai strauji sabalansētu uzņēmuma ienākumus un izdevumus. Ja tas neizdosies, tad diezgan drīz mēs varēsim lasīt par Mediju Nama maksātnespēju, jo šaubos, ka jaunie īpašnieki varēs “sponsorēt” šo kompāniju tādā apmērā kā to darīja Lasco Investment/ Latvijas kuģniecība. Tāpat interesanti ir apstāklis, kā šo darījumu vērtēs Mediju Nams esošie kreditori – līdz ar īpašnieku maiņu domājams ir būtiski samazinājusies uzņēmuma finansu drošība.

No otras puses jāatzīst, ka Mediju Namam ir diezgan labs “portfelis” ar preses mediju brendiem, uz kuru pamata varētu būvēt perspektīvu uzņēmumu. Salīdzinot ar ārvalstu preses mediju uzņēmumiem, Mediju Namam tā pat kā Dienai ir būtiski mazs ienākumu īpatsvars no interneta kanāliem. Attīstība šajā virzienā ļautu balansēt pakāpeniski krītošos reklāmas pieprasījumus drukātajā presē, kā arī nodrošināt ienākumu izaugsmi. Zemāk esmu apkopojis nra.lv patreizejo tirgus pozīciju salīdzinot ar citiem mediju portāliem Latvijā (alexa reitinga pozīcijas). Šis grafiks norāda portālu pozīcijas (topu) Latvijas apmeklētāko interneta resursu starpā (jo zemāks cipars, jo augstāks portāla reitings un tā apmeklējums):

Papildus var apskatīt Gemius Audience datus. Šis nelielais ieskats norāda uz to, ka nra.lv apmeklējuma ziņā būtiski atpaliek no citiem nacionālajiem interneta portāliem. Tādējādi patreiz gaidīt būtisku ienākumu apmēru no interneta jomas Mediju Namam būtu priekšlaicīgi. Vienalga kā, šis pirkuma darījums ir ļoti interesants un ar lielu vērību sekošu līdzi jaunumiem no Mediju Nama. Cerams, ka jaunajiem īpašniekiem sanāks īstenot savus plānus un gaidīsim paredzamās restrukturizācijas rezultātus.

Vai drīzumā sekos arī darījums ar Latvijas Avīzi, kas, starp citu, ir strādājusi ar peļņu pēdējos 10 gadus?

Zemāk esmu ievietojis savu īso prezentāciju par finansējuma piesaisti, ko gatavoju priekš OpenCoffee Club pasākuma Rīgā, 7 janvārī. Prezentācijā tiek runāts par:

• Latvijas riska kapitāla fondiem, fonda pārstāvju kontakti, citi potenciālie ieguldījuma fondi
• Privātie investori Latvijā, biznesa enģeļu biedrības, www.pardodbiznesu.lv
• Kapēc banku kredītus nevajag izmantot jaunu uzņēmumu sākšanai