blog.capitalia.lv

Šis gads ir bijis pārbagāts ar jauniem projektiem un aktivitātēm, kas vērstas uz jaunu uzņēmumu atbalstu un finansējuma piesaistes palīdzību. Gada pirmajā pusē noslēdzās Eiropas Investīciju Fonda konkurss par jaunu riska un sēklas kapitāla fondu izveidi. Rudenī startēja programma Atspēriens, portāls pardodbiznesu.lv un LIAA pirmssēklas instruments, savukārt tagad noris Ideju Kauss. Connect Latvia iepriecina ar vēl vienu lielisku iespēju uzņēmējiem atrast investoru – Iespēju forumu.

Šis pasākums Latvijā tiek rīkots pirmo reizi, un tā mērķis ir piedāvāt uzņēmējiem iespēju vienlaicīgi uzrunāt prezentāciju veidā aktīvos investorus Latvijā. Starp investoriem būs sapulcinātas Latvijā vadošās investīciju kompānijas, kā arī privātie investori. Prezentāciju pasākums notiks 7. decembrī, savukārt uzņēmumiem pieteikšanās termiņš ir līdz 9. novembrim.  Uzņēmumi, kas tiks izvēlēti dalībai Iespēju forumā, tiks apmācīti intensivā prezentācijas prasmu uzlabošanas treniņā, kas jau pati par sevi ir ļoti noderīga iespēja. Dalība iespēju forumā ir bez maksas.  Papildus informāciju var apskatīt pasākuma mājas lapā un blogā.

Šonedēļ Dienas biznesā tika izplatīta preses relīze (jāatzīst gan, ka ļoti ūdeņaina) par draugieminvestcijas.lv pirmo investīciju skolu digitalizācijas risinājuma izstrādātājos mykoob.lv.  Balstoties uz firmas.lv datiem, šī investīcija gan ir jau notikusi septembra vidū.

Puišus aiz šī projekta biju saticis aptuveni 2 gadus atpakaļ, kad viņu projekts vēl saucās Ustum un viņi meklēja investīcijas manis pārraudzītajā fondā. Pēc gada ieteicu viņus arī mentoruklubs.lv programmā, kur viņus mentorēja Helmūts Bēms un Inese Andersone. Gan pirmajā tikšanās reizē, gan mentoru kluba prezentācijā viņi atstāja enerģisku, ambiciozu bet nedaudz “lecīgu/stūrgalvīgu” uzņēmēju iespaidu. Investīciju fonda ietvaros ieliku viņus “arhīvā” dēļ manuprāt toreiz nereālās pasaules iekarošanas stratēģijas.  Šī bloga ieraksta ietvaros centīšos izteikt savu viedokli par šo ieguldījumu un nokomentēt iespējamo sinerģiju ar draugiem.lv.

Komanda. Kā minēju, puiši ir ļoti aktīvi, biznesā (nekustamajā īpašumā) kaut ko redzējuši, bet ja pareizi atceros tad bez iepriekšējas pieredzes interneta jomā, kā arī bez tiešas iepriekšējās saskarsmes ar skolu darbību. Attiecīgi es būtu ļoti skeptisks par to, cik šis produkts ir uzbūvēts pamatojoties uz skolu problēmām/vajadzībām, gan par to, kā šie puiši mācētu to pārdot.

Produkts. Pirms diviem gadiem bija sanācis nedaudz paspēlēties ar demo – izskatījās moderni un pievilcīgi. Bet es nebiju mēŗķa klients un svarīgi būtu saprast reālo lietotāju atsauksmes, kuru uz to brīdi vēl nebija. Produkts ir gatavs aptuveni gadu, savukārt spriežot pēc šīs nesenās relīzes, izskatās neviena klienta (skolas) vēl nav – par to būtu relīzē palielījušies.  Interesanti, ka ir mainījies produkta slogans no “mācību procesa pārvaldes sistēmas” uz “mācību sociālais tīkls”. Skan jēli.

Tirgus. Nenoliedzami potenciālais tirgus apmērs šādam produktam ir liels gan Latvijā, gan ārvalstīs. Konkurences ziņā Igauņi, ar investīciju fonda Baltcap ieguldījumu jau ilgstoši darbina projektu ekool, kas ir guvis plašu atsaucību mūsu kaimiņvalstī. Viņiem ir arī latviešu valodas versija – https://lv.ekool.eu/, ko lieto skola Valkā. Tāpat līdzīgu produktu e-klase ir izstrādājis DEAC, ko lieto 501 skolas Latvijā. Ārvalstīs šādu projektu ir neskaitāmā apmēŗā. Klientu piesaistes ziņā manuprāt šis ir klasisks “tough-long sell” biznesa piemērs, kur pārdevēju prasme (un iespējams lobijs) ir vismaz tikpat svarīga kā produkta tehniskais izpildījums. No preses relīzes lasāms, ka programma ir tulkota arī angļu un poļu valodās. Ļoti skaisti, bet šo produktu nepārdos caur google adwords, bet caur personīgo kontaktu ar skolām, sistēmintegratoriem u.c. partneriem. Šāda pārdošana ir ļoti dārga un ilga.

Integrācija ar draugiem.lv. Domāju, ka nenoliedzami projekts iegūs no sadarbības ar draugiem.lv (kā gandrīz jebkurš projekts Latvijā) – papildus atpazīstamība Latvijā var palīdzēt pārliecināt klientus par šīs sistēmas izmēģināšanu un būtiski uzlabos uzticamības faktoru.  Tāpat sinerģiju varētu veidot draugiem.lv pieredze sms maksājumu sistēmu izveidē. Interesanti būs redzēt vai asociācija ar draugiem.lv ļaus vieglāk piesaistīt Latvijas skolas kā klientus, un cerams tas kopumā veicinātu digitalizācijas procesu Latvijā.

Neskatoties uz augstākminēto, ar šo investīciju manuprāt draugiem.lv šauj ārpus savu iepriekšējo pieredžu jomas. Viņu galvenais spēks ir piedāvāt projektiem lielu gala klientu bāzi (masu) un izstrādāt uz šādām masām orientētus projektus, savukārt mykoob galvenais veiksmes faktors ir limitēta skaita un skaidri identificējamu klientu piesaiste. Ja arī draugiem.lv “x faktors” varētu nostrādāt Latvijā, tad ārvalstīs šāda produkta izplatīšana ir pilnīgi ārpus gan mykoob komandas, gan draugiem.lv pieredzes lauciņa. Tādu pārdošanas kanālu izveide prasīs gan ievērojamus naudas līdzekļus, gan laiku, un ir jautājums, vai tie šim projektam būs. Es ceru ka mykoob pierādīs man pretējo, bet es paredzu šim uzņēmumam tikai labākajā gadījumā nišas lomu Latvijas tirgū.

“Disclaimer.” Es ļoti apsveicu draugiem investīciju iniciatīvu  - tā ir lieliska ideja un manuprāt fantastiska iespēja jauniem Latvijas interneta uzņēmējiem.

Darījumu konsultāciju pakalpojuma ietvaros Capitalia ir sākusi piedāvāt jaunu pakalpojumu investoriem. Balstoties uz investoru prasībām, mēs piemeklēsim, veiksim analīzi un sazināsimies ar uzņēmumiem, nodrošinot investoram specifiski piemeklētu investīciju sarakstu.

Lieki piebilst, ka pakalpojumam ir standarta un ļoti pievilcīgas cenas – Ls 189 par 1 investīciju, bet Ls 489 par 5 piemeklētajām investīcijām. Atsaucoties uz šo bloga ierakstu visiem klientiem līdz 20.oktobrim 50% atlaide.

Vairāk par investīciju piemeklēšanas pakalpojumu var lasīt mūsu mājas lapā.

Šīs otrdienas Dienas Biznesā LHV analītiķe izteicās sekojoši: “Atskatoties uz trešo ceturksni, septembris ir bijis vājākais no pēdējiem trim mēnešiem, un, lai gan atsevišķās tirdzniecības sesijās varēja pamanīt optimisma pieaugumu, indeksi kāpa, pateicoties augšupejošai inercei”. Izlasu šo vēlreiz, un pārliecība, ka šāds teikums jālasa ar pustukšu vīna pudeli sānos, nemazinās.

Lieta gan tāda, ka šādas frāzes ir standarts Dienas Bizness Investors sadaļā. Pēc visa spriežot analītiķi tirgus aprakstus sastāda uz moku krēsla ar b*&^%$t ģeneratora palīdzību. Obligāta prasība ir reizi nedēļā lietot vārdus “optimisms”, “pesimisms” un “korekcija”. Papildus šie analīzes raksti tiek piemētāti ar skaisti skanošām frāzēm par “īsām pozīcijām”, “rallijs”, ziņām no ASV fūtčeru tirgus un citām lietām, kas reti kad ir reāli saistītas ar to kas notiek Rīgas Fondu Biržā pēc kārtējās LVL 10,000 kopējā apgrozījuma sesijas. Šādus aprakstus  var ģenerēt arī pensionēts hokejists no bāra Omskā.

Visu cieņu, Dienas Binesam, kas ik pa laikam cenšas atdzīvināt Investora sadaļu, piemēram, ar DB akciju portfeli, ko nācās novākt dēļ lielajiem mīnusiem. Tomēr ieteiktu ļoti rūpīgi apsvērt analīzes komentāru jēgu – manuprāt tiem būtu jāveicina publikas interesi par ieguldījumiem akciju tirgos Latvijā un Baltijas valstīs. Sausi show-off komentāri no analītiķiem to pilnīgi nesniedz. Kāpēc, lai analītiķiem nepaprasītu viedokļus par uzņēmumiem, kas kotējas Latvijā, Baltijas valstīs. Varbūt kāds varētu nedziedāt slavas dziesmas Grindex un pakritizētu to, vai ir adekvāti, ka uzņēmums nekad nav maksājis dividendes, bet joprojām ir “one-drug-show”. Varbūt varētu dot kādus padziļinātākus skatus kotētajos uzņēmumos Baltijā, kas balstās uz viņu veiktajiem pētījumiem un sarunām ar vadību. Respektīvi – parādīt kaut ko no tā, ar ko viņi nodarbojas ikdienā, izteikt viedokļus, nevis stāstīt par faktiem un censties tos (parasti smieklīgā veidā) pamatot. Šajā ziņā RFB caur portālu naudaslietas.lv jau ir veikusi zināmu progresu.

Vēl viena ideja varētu būt “analītiķu” turnīra spēle. Katrs uzņēmums varētu atvēlēt savam analītiķim teiksim LVL 1000 portfeli un analītiķi varētu šos līdzekļus ieguldīt Baltijas valstu akcijās, stāstot kāpēc to ir darījuši, savukārt DB varētu rādīt šo ieguldījumu rezultātus, līdzīgi kā bija DB portfelī. Tas būtu ari interesants tests par to vai analītiķi var “pārsists” fondu biržas indeksu. Ideja varētu strādāt ari, ja analītiķi būtu anonīmi, bet manuprāt nebūtu tik interesanti.

Vienalga kā, manuprāt ir DB būtu vērts padomāt par Investors lapas saturu, jo patreiz tas ir lieki iztērēts papīrs un tinte.

Esmu izveidojis vēl vienu kalkulatoru, šoreiz kas iesaka projekta autoram avotu, kur meklēt investīcijas.  Šis kalkulators nosaka ieteicamos finanējuma veidus, balsoties uz uzņēmuma darbības stadiju, vēlamo finansējuma apmēru un nozari.

Tāpat kā agrāk, kalkulatoru var brīvi izvietot citos resursos, mainot gan krāsas, gan logo:
<script src=”http://blog.capitalia.lv/calc/financ.php?color=000000&logo=Capitalia&logo_link=http://www.capitalia.lv/” type=”text/javascript”></script>

Tāpat ir atjaunoti iepriekšejie kalkulatori interneta portālu un blogu vērtības noteikšanai. Tagad to vērtībai būtu jābūt adekvātākai patreizējai tirgus situācijai.

Pamatā uzņēmuma novērtējums ir nepieciešams pie biznesa darījumu veikšanas situācijām, piemēram, pārdodot uzņēmumu, pērkot/apvienojoties ar citu uzņēmumu vai piesaistot investīcijas. Lai noteiktu adekvātu uzņēmuma vērtību šādās situācijās, praksē tiek izmantotas trīs pamata novērtēšanas metodoloģijas – ieņēmumu metode, aktīvu metode un salīdzinošo kompāniju metode.

Ieņēmumu metode prognozē uzņēmuma finansu darbības rādītājus nākotnē un nosaka (kapitalizē) nākotnes ieņēmumu vērtību tagadnes formā. Šī metodes darbības princips izriet no tā, ka saņemt 100 Ls tagad ir vērtīgāk nekā pēc 1 gada, jo šī viena gada laikā būtu iespēja šos simts latus ieguldīt (piemēram, depozītā) un gada beigās iegūt lielāku naudas summu. Tātad, ja uzņēmums sola viena gada laikā nopelnīt Ls 100, tad ieņēmumu metode nosaka to, cik Ls šie nākotnes ieņēmumi ir vērti tagad. Jo uzņēmuma nākotnes ienākumi ir pakļauti lielākam riskam, jo lielāku „atlaidi” būtu jāpiemēro uzņēmuma nākotnes ieņēmumiem.

Piemēram, ja uzņēmuma nākotnes ienākumi būtu tikpat droši kā depozīts bankā, kuru likme piemēra pēc varētu būt 10%, tad 1 gada nākotnes peļņas Ls 100 apmērā tagadnes vērtība būtu Ls 100/(1+10%) jeb Ls 90,90. Tātad, ieņēmumu metode nosaka, ka man būtu vienalga vai saņemt Ls 90,90 tagad vai uzņēmuma ienākumus pēc gada Ls 100 apmērā. Balstoties uz šādu pamatprincipu tiek prognozēti kompānijas ienākumi nākotnē un noteikta visu šo ienākumu tagadnes vērtības summa. Šīs metodes galvenais mīnus ir grūtības, kas saistītas ar nākotnes ienākumu prognozēšanu, kā arī nepieciešamās „atlaides” (jeb kapitalizācijas likmes) noteikšana uzņēmuma nākotnes ienākumiem.

Otrā novērtējuma metode ir aktīvu novērtēšana. Izejot no metodes nosaukuma, šis piegājiens nosaka kompānijas bilances aktīvu (iekārtu, krājumu u.c.) cenu un no tās atņem visas uzņēmuma saistības (banku kredītus, parādus piegādātajiem u.c.). Tā kā šī metode nebalstās uz subjektīviem pieņēmumiem par uzņēmuma darbību nākotnē, aktīvu novērtēšanas metodoloģiju var uzskatīt par vienkāršāku un reālistiskāku piegājienu kompānijas tirgus cenas identificēšanai. Tomēr šī metode neņem vērā uzņēmuma nemateriālās vērtības, kas netiek atspoguļotas bilancē (piemēram, preču zīmes, izstrādātās procedūras, klientu lojalitāte u.c.), tāpēc aktīvu metode tiek izmantota pamatā tikai novērtējot uzņēmumus grūtībās (tuvu maksātnespējai) vai likvidācijas gadījumā.

Trešā metode ir salīdzinošo uzņēmumu un darījumu metode. Tās vienkāršā pielietojuma un ideoloģijas dēļ šī metode bieži vien ir populārākā no aprakstītajiem uzņēmuma novērtēšanas piegājieniem. Šī metode nosaka, ka uzņēmuma tirgus cena ir atvasināma no vērtības, ko pircēji ir gatavi maksāt par līdzīgu uzņēmumu/-iem. Piemēram, ja mani konkurenti ir tikko pārdevuši savas viesnīcas par cenu, kas ir vienāda ar 50% no viņu pēdējā gada apgrozījumiem, tad arī manas viesnīcas cenai būtu jābūt 50% no pēdējā gada apgrozījuma. Diemžēl šī metode neņem vērā to, ka uzņēmumi, lai arī strādājot vienā darbības jomā, tomēr ir savādāki un šīs atšķirības arī izpaužas uzņēmuma patiesajā tirgus vērtībā.

Neviena no iepriekš aprakstītajām metodēm nav bez saviem trūkumiem un piemērojama visām novērtējumu situācijām, tāpēc profesionāļi, nosakot uzņēmumu vērtību, parasti izmanto vairākas metodes paralēli. Tāpat ir jāņem vērā, ka novērtējumi var atšķirties atkarībā no tā vai tiek vērtēts viss uzņēmums (būtiska tā kontrole), vai kompānijas mazākuma daļas.

Darījumu konsultāciju uzņēmums Capitalia ir izveidots, balstoties uz „Supernetto” darbības principiem, piedāvājot standartizētus darījumu konsultāciju pakalpojumus par pieejamām cenām. Mēs piedāvājam gan uzņēmuma novērtēšanas, gan biznesa plānu sastādīšanas un citus pakalpojumus par „plaukta” cenām, neatkarīgi no jūsu kompānijas izmēra, nozares vai atrašanās vietas.

No šodienas publiski ir pieejama capitalia.lv mājas lapa, kurā esam centušies atspoguļot mūsu darbības koncepciju – piedāvāt pieejamus un profesionālus darījumu konsultāciju pakalpojumus. Mūsu biznesa modelis atšķiras no tipisku investīciju banku (korporatīvo finanšu konsultantu) darbības, kuru pamata ienākumus veido “veiksmes komisija”  biznesa darījumu noslēgšanas brīdī. Tāpat klasiski uzņēmumu novērtēšanas, biznesa plānu rakstīšanas utml. pakalpojumi tiek piedāvāti salīdzinoši detalizēti un ļoti pielāgoti katram klientam, kas rezultējas to augstajā cenā.

Capitalia savukārt darbojas pēc standartizācijas principa – piedāvājot mazāk katram klientam pielāgotus pakalpojumus, bet lētāk un ātrāk. Šādi pakalpojumi ir labi piemēroti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ļoti maz papildus labumu gūtu no “speciāli pielāgotā” pakalpojuma. Tāpat mūsu pakalpojuma izcenojums nav atkarīgs no uzņēmuma izmēra, vecuma, atrašanās vietas vai citām īpašībām.  Tā vietā, lai prasītu cenu par katru pakalpojumu individuāli, mums ir “plaukta cena”.  Mēs nebraucam ar jaunākajiem Mercedes un mūsu birojs nav klusajā centrā, bet mums ir svarīga darbības efektivitāte un zema izmaksu bāze. Mēs esam investīciju banku Supernetto.

Investīciju jomā bieži tiek lietots termins due diligence jeb padziļinātā izpēte. Ko tad tas īsti nozīmē? Pirms pabeigt investīciju darījumu, investors parasti veic projekta / uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi; šo procesu tad arī sauc par due diligence.

Veicot due diligence, investora mērķis ir (i) pārbaudīt, vai informācija, kas investoram tikusi sniegta, ir patiesa; (ii) apzināt un izvērtēt potenciālos riskus, saistītus gan ar darījuma veikšanu, gan turpmāku darbību; un (iii) izvērtēt biznesa darbību / idejas potenciālu un tirgu. Jāpiebilst, ka due diligence fokuss ir lielā mērā atkarīgs no darījuma veida – ja notiek esoša uzņēmuma pārpirkšana, visticamāk, padziļinātā izpēte būs vairāk vērsta uz pirmajiem diviem punktiem. Savukārt, riska kapitālisti, kas iegulda jaunos projektos, vairāk uzmanības pievērsīs biznesa koncepta izpētei un īpaši vērtēs komandu, produkta unikalitāti un konkurētspēju, kā arī tirgus potenciālu.

Bieži vien, un it īpaši lielu darījumu gadījumos, due diligence procesa veikšanai tiek piesaistīti ārējie resursi jeb konsultanti, kas veic šo padziļināto pārbaudi investoru uzdevumā. Šādus pakalpojumus piedāvā “lielā četrinieka” auditorfirmas (Ernst&Young, PriceWaterhouseCoopers, KPMG un Deloitte), kā arī dažādi finanšu konsultanti un juristu biroji.

Aktīvu pārvaldes jeb investīciju lēmumu soļus var izteikt sekojoši:

1. Vai tev ir nauda? Ja jā tad ej uz soli 2, ja nē tad atgriezies pie soļa 1.

2. Vai tev ir bail zaudēt naudu? Ja jā, tad ieliec visu naudu depozītā, ja nē, tad dodies uz soli 3.

3. Izvēlies savam riska (t.i. “zaudējumu”) tolerances līmenim atbilstošu ieguldījuma proporciju starp depozītu un jebkuras pasaules lielvalsts akciju indeksa fondu* un **

* ieguldot indeksa fondā nepārmaksāsi komisijās, ko prasa “aktīvās” pāŗvaldes fondi, kuri tāpat indeksu regulāri nevar pārsist (piemēram, jo ir pārāk lieli)

** valsts nozīme ir relatīvi nebūtiska, jo naudas globalizācijas dēļ lielo valstu akciju indeksi kustas ļoti līdzīgi

Viena no riska kapitāla īpatnībām ir relatīvi ilgais cikls, kura laikā riska kapitālisti gūst mācību par saviem iepriekš veiktajiem investīcīju lēmumiem. Vislielākās investīciju kļūdas var saprast 1-2 mēnešus pēc ieguldījuma, dažas kļūdas pēc 1 gada, bet visumā gala mācība tiek gūta 4-5 gados pēc ieguldījuma.  Tātad – veic investīciju, pagaidi 5 gadus, izdari secinājumus. Uz sitiena man ir grūti iedomāties vēl kādu karjeru ar tik garu vai garāku mācību ciklu.