Par investīcijām un darījumiem

Pamatā uzņēmuma novērtējums ir nepieciešams pie biznesa darījumu veikšanas situācijām, piemēram, pārdodot uzņēmumu, pērkot/apvienojoties ar citu uzņēmumu vai piesaistot investīcijas. Lai noteiktu adekvātu uzņēmuma vērtību šādās situācijās, praksē tiek izmantotas trīs pamata novērtēšanas metodoloģijas – ieņēmumu metode, aktīvu metode un salīdzinošo kompāniju metode.

Ieņēmumu metode prognozē uzņēmuma finansu darbības rādītājus nākotnē un nosaka (kapitalizē) nākotnes ieņēmumu vērtību tagadnes formā. Šī metodes darbības princips izriet no tā, ka saņemt 100 Ls tagad ir vērtīgāk nekā pēc 1 gada, jo šī viena gada laikā būtu iespēja šos simts latus ieguldīt (piemēram, depozītā) un gada beigās iegūt lielāku naudas summu. Tātad, ja uzņēmums sola viena gada laikā nopelnīt Ls 100, tad ieņēmumu metode nosaka to, cik Ls šie nākotnes ieņēmumi ir vērti tagad. Jo uzņēmuma nākotnes ienākumi ir pakļauti lielākam riskam, jo lielāku „atlaidi” būtu jāpiemēro uzņēmuma nākotnes ieņēmumiem.

Piemēram, ja uzņēmuma nākotnes ienākumi būtu tikpat droši kā depozīts bankā, kuru likme piemēra pēc varētu būt 10%, tad 1 gada nākotnes peļņas Ls 100 apmērā tagadnes vērtība būtu Ls 100/(1+10%) jeb Ls 90,90. Tātad, ieņēmumu metode nosaka, ka man būtu vienalga vai saņemt Ls 90,90 tagad vai uzņēmuma ienākumus pēc gada Ls 100 apmērā. Balstoties uz šādu pamatprincipu tiek prognozēti kompānijas ienākumi nākotnē un noteikta visu šo ienākumu tagadnes vērtības summa. Šīs metodes galvenais mīnus ir grūtības, kas saistītas ar nākotnes ienākumu prognozēšanu, kā arī nepieciešamās „atlaides” (jeb kapitalizācijas likmes) noteikšana uzņēmuma nākotnes ienākumiem.

Otrā novērtējuma metode ir aktīvu novērtēšana. Izejot no metodes nosaukuma, šis piegājiens nosaka kompānijas bilances aktīvu (iekārtu, krājumu u.c.) cenu un no tās atņem visas uzņēmuma saistības (banku kredītus, parādus piegādātajiem u.c.). Tā kā šī metode nebalstās uz subjektīviem pieņēmumiem par uzņēmuma darbību nākotnē, aktīvu novērtēšanas metodoloģiju var uzskatīt par vienkāršāku un reālistiskāku piegājienu kompānijas tirgus cenas identificēšanai. Tomēr šī metode neņem vērā uzņēmuma nemateriālās vērtības, kas netiek atspoguļotas bilancē (piemēram, preču zīmes, izstrādātās procedūras, klientu lojalitāte u.c.), tāpēc aktīvu metode tiek izmantota pamatā tikai novērtējot uzņēmumus grūtībās (tuvu maksātnespējai) vai likvidācijas gadījumā.

Trešā metode ir salīdzinošo uzņēmumu un darījumu metode. Tās vienkāršā pielietojuma un ideoloģijas dēļ šī metode bieži vien ir populārākā no aprakstītajiem uzņēmuma novērtēšanas piegājieniem. Šī metode nosaka, ka uzņēmuma tirgus cena ir atvasināma no vērtības, ko pircēji ir gatavi maksāt par līdzīgu uzņēmumu/-iem. Piemēram, ja mani konkurenti ir tikko pārdevuši savas viesnīcas par cenu, kas ir vienāda ar 50% no viņu pēdējā gada apgrozījumiem, tad arī manas viesnīcas cenai būtu jābūt 50% no pēdējā gada apgrozījuma. Diemžēl šī metode neņem vērā to, ka uzņēmumi, lai arī strādājot vienā darbības jomā, tomēr ir savādāki un šīs atšķirības arī izpaužas uzņēmuma patiesajā tirgus vērtībā.

Neviena no iepriekš aprakstītajām metodēm nav bez saviem trūkumiem un piemērojama visām novērtējumu situācijām, tāpēc profesionāļi, nosakot uzņēmumu vērtību, parasti izmanto vairākas metodes paralēli. Tāpat ir jāņem vērā, ka novērtējumi var atšķirties atkarībā no tā vai tiek vērtēts viss uzņēmums (būtiska tā kontrole), vai kompānijas mazākuma daļas.

Darījumu konsultāciju uzņēmums Capitalia ir izveidots, balstoties uz „Supernetto” darbības principiem, piedāvājot standartizētus darījumu konsultāciju pakalpojumus par pieejamām cenām. Mēs piedāvājam gan uzņēmuma novērtēšanas, gan biznesa plānu sastādīšanas un citus pakalpojumus par „plaukta” cenām, neatkarīgi no jūsu kompānijas izmēra, nozares vai atrašanās vietas.

No šodienas publiski ir pieejama capitalia.lv mājas lapa, kurā esam centušies atspoguļot mūsu darbības koncepciju – piedāvāt pieejamus un profesionālus darījumu konsultāciju pakalpojumus. Mūsu biznesa modelis atšķiras no tipisku investīciju banku (korporatīvo finanšu konsultantu) darbības, kuru pamata ienākumus veido “veiksmes komisija”  biznesa darījumu noslēgšanas brīdī. Tāpat klasiski uzņēmumu novērtēšanas, biznesa plānu rakstīšanas utml. pakalpojumi tiek piedāvāti salīdzinoši detalizēti un ļoti pielāgoti katram klientam, kas rezultējas to augstajā cenā.

Capitalia savukārt darbojas pēc standartizācijas principa – piedāvājot mazāk katram klientam pielāgotus pakalpojumus, bet lētāk un ātrāk. Šādi pakalpojumi ir labi piemēroti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ļoti maz papildus labumu gūtu no “speciāli pielāgotā” pakalpojuma. Tāpat mūsu pakalpojuma izcenojums nav atkarīgs no uzņēmuma izmēra, vecuma, atrašanās vietas vai citām īpašībām.  Tā vietā, lai prasītu cenu par katru pakalpojumu individuāli, mums ir “plaukta cena”.  Mēs nebraucam ar jaunākajiem Mercedes un mūsu birojs nav klusajā centrā, bet mums ir svarīga darbības efektivitāte un zema izmaksu bāze. Mēs esam investīciju banku Supernetto.

Aktīvu pārvaldes jeb investīciju lēmumu soļus var izteikt sekojoši:

1. Vai tev ir nauda? Ja jā tad ej uz soli 2, ja nē tad atgriezies pie soļa 1.

2. Vai tev ir bail zaudēt naudu? Ja jā, tad ieliec visu naudu depozītā, ja nē, tad dodies uz soli 3.

3. Izvēlies savam riska (t.i. “zaudējumu”) tolerances līmenim atbilstošu ieguldījuma proporciju starp depozītu un jebkuras pasaules lielvalsts akciju indeksa fondu* un **

* ieguldot indeksa fondā nepārmaksāsi komisijās, ko prasa “aktīvās” pāŗvaldes fondi, kuri tāpat indeksu regulāri nevar pārsist (piemēram, jo ir pārāk lieli)

** valsts nozīme ir relatīvi nebūtiska, jo naudas globalizācijas dēļ lielo valstu akciju indeksi kustas ļoti līdzīgi

Viena no riska kapitāla īpatnībām ir relatīvi ilgais cikls, kura laikā riska kapitālisti gūst mācību par saviem iepriekš veiktajiem investīcīju lēmumiem. Vislielākās investīciju kļūdas var saprast 1-2 mēnešus pēc ieguldījuma, dažas kļūdas pēc 1 gada, bet visumā gala mācība tiek gūta 4-5 gados pēc ieguldījuma.  Tātad – veic investīciju, pagaidi 5 gadus, izdari secinājumus. Uz sitiena man ir grūti iedomāties vēl kādu karjeru ar tik garu vai garāku mācību ciklu. 

Kopš 2008. gada augusta jauniem uzņēmumiem ir kļuvis vēl grūtāk piesaistīt finansējumu, jo šajā mēnesī savu investīciju beidza līdz šīm vienīgie aktīvie riska kapitāla fondi – otrais eko fonds un zaļās gaismas investīcijas.

Jau gadu pašu kapitāla finansējumu var piedāvāt vairs tikai biznesa enģeļi, kuri Latvijā ir salīdzinoši neaktīvi, vai holdingi, kuri nav apdeguši nekustamā īpašuma tirgū. Savu ieguldījuma darbību iesaldējis arī vienīgais Latvijā darbojošais sēklas kapitāla fonds imprimatur.

Labā ziņa ir tā, ka šāda situācija ir pagaidu un nākošajos rakstos es pastāstīšu vairāk par potenciālajiem esošajiem finansējuma avotiem un nākotnes iespējām jauniem projektiem piesaistīt finansējumus.