Zemāk esmu ievietojis prezentāciju par riska kapitāla tirgu Latvijā, kas tika gatavota pirmajam Baltijas valstu riska kapitālu asociāciju saietam. Tā apkopo svaigākos materiālus par tiem fondiem, kas patreiz darbojas Latvijā, kā arī sniedz atskatu par vēsturisko situāciju.
Informācijai vēlējos piebilst, ka Skype dibinātāju investīciju fonds Ambient Sound Investments pārstāvis būs Rīgā uz nākošo Open Coffee Club Riga pasākumu 12. augustā. Aicinu visiem interesentiem izmantot iespēju satikt slavenākos tehnoloģiju investorus mūsu reģionā. Vairāk info par pasākumu noteikti ir pie Ernesta.
Strādājot riska kapitāla jomā, bieži esmu saskāries ar uzņēmēju bažām par investora dalību kompānijā pēc ieguldījuma veikšanas. Šīs bailes ir gan par investora iecelto valdes/padomes locekli un viņa pilnvarām, gan daļu kontroli kompānijā. Lieki piebilst, ka bažas no vienbalsīgas kontroles zaudēšanas nav pamatotas, it sevišķi, ja sarunas iet par ieguldījumu no profesionāliem investoriem (kompānijām vai personām, kuru pamatnodarbošanās ir investīciju veikšana). Investori ir gatavi veikt ieguldījumu kompānijā, pamatā pateicoties lielai ticībai vadības komandai (dibinātājiem) un to spējai sasniegt labus peļņas un izaugsmes rādītājus nākotnē. Tādējādi investoru loma pēc ieguldījuma veikšanas saglabājas investīcijas kontroles vai vispārīgu padomu sniegšanas līmenī, paļaujoties uz to ka pārējie dalībnieki nodrošinās uzņēmuma vadību. Attiecīgi katrs dara savu darbu. Tāpat kā es nesniedzu savu padomu par to kā labāk nodrošināt grāmatu druku Livoniai Print, tā viņi mani nekonsultē par jautājiemiem attiecībā uz mūsu ieguldījumiem farmācijas nozarē.
Svarīgi ir atcerēties, ka investoru mērķis ir nopelnīt, veicot labus ieguldījuma lēmumus, investējot vairākās nozarēs un uzņēmumos. Bez vadības un pārējiem dalībniekiem (vai arī nonākot konfliktā ar tiem) šāds mērķis nav sasniedzams. Investoru loma uzņēmumā tipiski aprobežojas ar padomes vai valdes pozīcijām, kas nodrošina iespēju “pieskatīt” savu investīciju, kā arī padalīties ar padomiem un kontaktiem gadījumos, kad tie var būt noderīgi. Jo labāk darbojas uzņēmums un tā vadības komanda, jo mazāk kontroles un padomi ir nepieciešami. Tā, piemēram, Otrajā Eko Fondā ir uzņēmumi, kur es tiekos ar vadību reizi divos mēnešos, bet ir arī kompānijas, kuras apciemoju ik nedēļu.
Tāpēc kā svarīgu brīdinājumu uzņēmējiem, meklējot investorus ļoti aicinu izvairīties no frāzes, ka “tiek meklēta tikai nauda”, jo tas norāda uz četrām lietām: (a) nepārliecinātību par savu kompetenci vadīt uzņēmumu; (b) nevēlēšanos uzklausīt neviena cita viedokli; (c) plānu “celt” ārā naudu no uzņēmuma “uzmetot” citus īpašniekus vai (d) nesapratni par investora ieguldījuma motivāciju.
Lai vienkāršotu investīciju meklēšanas gaitas uzņēmējiem, zemāk esmu uzskaitījis Latvijas riska kapitāla fondu pārvaldītājus, pievienojot nelielus aprakstiņus par to darbību:
Attiecīgi no visiem augstākminētajiem riska kapitāla fondu pārvaldītājiem, aktīva (ieguldījumus veicoša) fonda pārvaldi patreiz veic tikai Baltcap un NCH Advisors.
Investīciju jomā bieži tiek lietots termins due diligence jeb padziļinātā izpēte. Ko tad tas īsti nozīmē? Pirms pabeigt investīciju darījumu, investors parasti veic projekta / uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi; šo procesu tad arī sauc par due diligence.
Veicot due diligence, investora mērķis ir (i) pārbaudīt, vai informācija, kas investoram tikusi sniegta, ir patiesa; (ii) apzināt un izvērtēt potenciālos riskus, saistītus gan ar darījuma veikšanu, gan turpmāku darbību; un (iii) izvērtēt biznesa darbību / idejas potenciālu un tirgu. Jāpiebilst, ka due diligence fokuss ir lielā mērā atkarīgs no darījuma veida – ja notiek esoša uzņēmuma pārpirkšana, visticamāk, padziļinātā izpēte būs vairāk vērsta uz pirmajiem diviem punktiem. Savukārt, riska kapitālisti, kas iegulda jaunos projektos, vairāk uzmanības pievērsīs biznesa koncepta izpētei un īpaši vērtēs komandu, produkta unikalitāti un konkurētspēju, kā arī tirgus potenciālu.
Bieži vien, un it īpaši lielu darījumu gadījumos, due diligence procesa veikšanai tiek piesaistīti ārējie resursi jeb konsultanti, kas veic šo padziļināto pārbaudi investoru uzdevumā. Šādus pakalpojumus piedāvā “lielā četrinieka” auditorfirmas (Ernst&Young, PriceWaterhouseCoopers, KPMG un Deloitte), kā arī dažādi finanšu konsultanti un juristu biroji.
Darbojoties riska kapitāla jomā, uzņēmuma vērtības noteikšana ir regulāra nodarbe. Katru reizi, kad tiek piedāvāts ieguldījums uzņēmumā pretim saņemot kompānijas daļas, mēs veicam aplēsi par uzņēmuma tagadējo “tirgus” vērtību. No šīs aplēstās vērtības arī izriet daļu proporcija, ko mēs vēlamies iegūt uzņēmumā. Tāpat, mēs regulāri (parasti reizi ceturksnī) ziņojam mūsu investoriem par ieguldījuma portfeļa uzņēmumu darbību, tajā skaitā veicot aplēsi par to uzņēmumu patreizējo vērtību, kuros mēs esam veikuši ieguldījumus. Kā tad mēs nosākam uzņēmumu tirgus vērtības situācijās, kad “tirgus” (piemēram, rīgas fondu biržas) šī uzņēmuma daļām/akcijām ne-eksistē?
Fundamentāli uzņēmuma vērtību veido tikai divi faktori - peļņa un peļņas izaugsme. Jo lielāka ir peļņa tagad un jo straujāk tā var augt nākotnē, jo lielāku vērtību uzņēmumam redz investors. Tā kā investors novērtē uzņēmumu ar skatu uz nākotni (kādu peļņu un peļņas izaugsmi uzņēmums sasniegs nākošajos gados) tad uzņēmuma vērtība ir tieši atkarīga no kompānijas spējas pārliecināt par nākotnes peļņas iespējām. Un nekas nepārliecina labāk kā vēsturisks pierādījums.
Izejot no šādas vienkāršas racionalitātes, investori piešķirs mazāku vērtību, ja (i) uzņēmums nepelna, (ii) uzņēmuma peļņa ir svārstīga/riskanta (atkarīga no pāris kritiskiem un grūti kontrolējamiem apstākļiem) (iii) uzņēmums nevar norādīt uz vēsturisku peļņas izaugsmi un skaidri pārliecināt par nākotnes peļņas izaugsmes iespējām.
Praksē daudzi investori izmanto vienkāršu formulu, lai indikatīvi noteiktu uzņēmumu vērtību. Šī formula izriet no PEG (price-earnings to growth) koeficienta un izpaužas sekojoši:
“Uzņēmuma vērtība = uzņēmuma peļņa reiz nākotnes peļņas izaugsme”
Par piemēru, izmantošu šo formulu, lai aplēstu rīgas fondu biržā listēto uzņēmumu Grindex. Kompānija pēdējos 12 mēnešos ir nopelnījusi LVL 6,731t. Pēdējos divus gadus uzņēmums ir demonstrējis vidējo peļņas izaugsmes rādītāju 17% gadā. Pieņemot, ka nākotnē kompānija spēs audzēt peļņu ar 10% gada izaugsmi,
“Grindex vērtība = LVL 6,731t reiz 10 = LVL 60,73 miljoni jeb LVL 7.02 par vienu akciju”
Tā kā Grindex cena rīgas fondu biržā pašreiz (Jūn 25) ir LVL 2.72 tad investori izrāda neticību vai nu uzņēmuma spējai atkārtot iepriekš sasniegtos peļņas rādītājus, vai prognozē mazāku peļņas izaugsmes iespēju (vai abiem).
Pagājušajā nedēļā tehcrunch ziņoja par to, ka uniteddogs.com veiksmīgi noslēdza otro finansējuma kārtu, piesaistot ambient sound investments (asi) investīcijas gandrīz pus miljona eiro apmērā. Esot šonedēļ tallinā, sanāca saskrieties ar uzņēmuma vadītāju Ragnāru un aprunāties par viņa mācībām starptautiska portāla izveidē, gan par finansējuma piesaisti šajos tirgus apstākļos.
Uzreiz teikšu, ka balstoties uz savām (neizteiksmīgām) mācībām par interneta projektu attīstīšanu igaunijā, polijā, horvātijā un rumānijā, izjūtu ļoti lielu cieņu par to, ka Ragnāram ir izdevies izveidot veiksmīgu konceptu gan igaunijā, gan to pavērst daudzos ārvalstu tirgos. Kā droši vien var pastāstīt arī Ģirts, veiksme ārvalstīs nesākās ne ar lapas pārtulkošanu, ne ar vietēja “palīga” atrašanu. Viena no galvenajām kļūdām, ko Ragnārs minēja ārvalstu ambīcīju īstenošanā, ir pārāk liela ambīcija iekarot visus tirgus vienlaicīgi. Fokus ir svarīgs, jo uzņēmēja resursi ir ierobežoti, bet katrs ārvalstu tirgus ir savādāks un prasa pielāgošanu.
Attiecībā uz finansējuma piesaisti, asi diemžēl patreiz ir vienīgais riska kapitāla fonds Baltijas valstīs, kas var veikt ieguldījumus (kam ir nauda). Labi priekš asi, slikti priekš uniteddogs.com, jo šādos apstākļos ieguldījuma noteikumu pārrunās uzņēmējam nākas pamatā pielāgoties.
Viena no riska kapitāla īpatnībām ir relatīvi ilgais cikls, kura laikā riska kapitālisti gūst mācību par saviem iepriekš veiktajiem investīcīju lēmumiem. Vislielākās investīciju kļūdas var saprast 1-2 mēnešus pēc ieguldījuma, dažas kļūdas pēc 1 gada, bet visumā gala mācība tiek gūta 4-5 gados pēc ieguldījuma. Tātad – veic investīciju, pagaidi 5 gadus, izdari secinājumus. Uz sitiena man ir grūti iedomāties vēl kādu karjeru ar tik garu vai garāku mācību ciklu.
Kopš 2008. gada augusta jauniem uzņēmumiem ir kļuvis vēl grūtāk piesaistīt finansējumu, jo šajā mēnesī savu investīciju beidza līdz šīm vienīgie aktīvie riska kapitāla fondi – otrais eko fonds un zaļās gaismas investīcijas.
Jau gadu pašu kapitāla finansējumu var piedāvāt vairs tikai biznesa enģeļi, kuri Latvijā ir salīdzinoši neaktīvi, vai holdingi, kuri nav apdeguši nekustamā īpašuma tirgū. Savu ieguldījuma darbību iesaldējis arī vienīgais Latvijā darbojošais sēklas kapitāla fonds imprimatur.
Labā ziņa ir tā, ka šāda situācija ir pagaidu un nākošajos rakstos es pastāstīšu vairāk par potenciālajiem esošajiem finansējuma avotiem un nākotnes iespējām jauniem projektiem piesaistīt finansējumus.
Ziņas no visidarbi.lv Ziņas no pardodbiznesu.lv