blog.capitalia.lv

Lai vienkāršotu investīciju meklēšanas gaitas uzņēmējiem, zemāk esmu uzskaitījis Latvijas riska kapitāla fondu pārvaldītājus, pievienojot nelielus aprakstiņus par to darbību:

• Eko Investors. Neskatoties uz “eko” asociāciju, Eko Investors ir ieguldījis plaša nozaru spektra uzņēmumos. Investīciju piemēri: Livonia Print, Clusterpoint, Pharmidea, Diamed, Accenta. Patreiz ieguldījumu darbības neveic. Vēsturiski ieguldīja uzņēmumos līdz 1m EUR gan jaundibinātos uzņēmumos, gan izaugsmes kapitālā.
• Zaļās Gaismas Investīcijas. Cieši ar investīciju banku Prudentia saistīts riska kapitāla fondu pārvaldītājs. Iepriekšejo investīciju piemēri: Premium Medical, Nerealitāte, Algorego. Patreiz ieguldījumu darbības neveic. Vēsturiski ieguldīja uzņēmumos līdz 1m EUR gan jaundibinātos uzņēmumos, gan izaugsmes kapitālā.
• TechVentures. Radies uz konsultāciju kompānijas Eureka un citu saistītu uzņēmumu bāzes. Savas darbības laikā veica 3 investīcijas: Ovi-Mar, Applied Electronics Lab un Re Cikls. Ieguldījuma darbību slēdza priekšlaicīgi un diezvai tuvākajā laikā piedāvās jelkādas investīcijas. Fonda vadītājs startē arī kā biznesa enģelis, ieguldot, piemēram, Real Sound Lab.
• Uzņēmējdarbības Atbalsta Fonds. Radies uz Norvēģijas-Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fonda bāzes. Pēdējo ieguldījumu veica 2001. gadā un patreiz (kā arī pārskatāmā nākotnē) ieguldījuma darbību neveic.
• NCH Advisors. Starptautisks riska kapitāla fondu pārvaldnieks ar pārstāvniecību Latvijā. Ieguldījumus veic bijušās Padomju Savienības republikās un Austrumeiropā, kopā pārvaldot vairāk nekā USD 3b fondus. Latvijā ieguldījumus veic reti un izmeklēti. Investīciju piemēri Latvijā ir Sidrabe, Groglas. Jaunus ieguldījumus var veikt, bet patreizējā ieguldījumu politika nav publiski pieejama.
• Baltcap Management. Viens no vecākajiem riska kapitāla fondu pārvaldītājiem Baltijas valstīs. Iepriekš veicis ieguldījumus tādos uzņēmumos kā Zetcom, Depo, Adam Auto un Hanzas Elektronika. Tagad pārvalda ieguldījumu fondu, kas iegulda EUR 3-10m vienā uzņēmumā, pamatā koncentrējoties uz izaugsmes kapitāla sniegšanu un uzņēmumu iegādēm. Ieguldījuma darbību veic.
• Pribalt. Lai gan šis uzņēmums dēvē sevi par riska kapitāla investoru, neesmu dzirdējis par nevienu šīs kompānijas līdzšinējo ieguldījumu. Tirgū salīdzinoši maz manāmi un pēc visa spriežot nodarbojas ar konsultāciju pakalpojumu sniegšanu.
• Riga Capital. Tagadējā Parex vadītāja Nila Melngaiļa izveidots uzņēmums, kas pamatā darbojas ar investīciju iespēju meklēšanu citiem (ārvalstu) investīciju fondiem, procesā kopā ar tiem līdzieguldot savus līdzekļus. Līdz šim ir veikts viens ieguldījums Lietuviešu uzņēmumā Fima.
• Imprimatur Capital. Anglijā bāzēts sēklas kapitāla investīciju fonds, kas izveidojis stingru sadarbību ar Latvijas universitātēm un koncentrējas uz ļoti inovatīvu un augsta potenciāla investīciju veikšanu. Latvijā patreiz viens ieguldījums uzņēmumā Clusterpoint. Jaunus ieguldījumus patreiz neveic.

Attiecīgi no visiem augstākminētajiem riska kapitāla fondu pārvaldītājiem, aktīva (ieguldījumus veicoša) fonda pārvaldi patreiz veic tikai Baltcap un NCH Advisors.

Investīciju jomā bieži tiek lietots termins due diligence jeb padziļinātā izpēte. Ko tad tas īsti nozīmē? Pirms pabeigt investīciju darījumu, investors parasti veic projekta / uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī biznesa koncepta pārbaudi; šo procesu tad arī sauc par due diligence.

Veicot due diligence, investora mērķis ir (i) pārbaudīt, vai informācija, kas investoram tikusi sniegta, ir patiesa; (ii) apzināt un izvērtēt potenciālos riskus, saistītus gan ar darījuma veikšanu, gan turpmāku darbību; un (iii) izvērtēt biznesa darbību / idejas potenciālu un tirgu. Jāpiebilst, ka due diligence fokuss ir lielā mērā atkarīgs no darījuma veida – ja notiek esoša uzņēmuma pārpirkšana, visticamāk, padziļinātā izpēte būs vairāk vērsta uz pirmajiem diviem punktiem. Savukārt, riska kapitālisti, kas iegulda jaunos projektos, vairāk uzmanības pievērsīs biznesa koncepta izpētei un īpaši vērtēs komandu, produkta unikalitāti un konkurētspēju, kā arī tirgus potenciālu.

Bieži vien, un it īpaši lielu darījumu gadījumos, due diligence procesa veikšanai tiek piesaistīti ārējie resursi jeb konsultanti, kas veic šo padziļināto pārbaudi investoru uzdevumā. Šādus pakalpojumus piedāvā “lielā četrinieka” auditorfirmas (Ernst&Young, PriceWaterhouseCoopers, KPMG un Deloitte), kā arī dažādi finanšu konsultanti un juristu biroji.

Darbojoties riska kapitāla jomā, uzņēmuma vērtības noteikšana ir regulāra nodarbe. Katru reizi, kad tiek piedāvāts ieguldījums uzņēmumā pretim saņemot kompānijas daļas, mēs veicam aplēsi par uzņēmuma tagadējo “tirgus” vērtību. No šīs aplēstās vērtības arī izriet daļu proporcija, ko mēs vēlamies iegūt uzņēmumā. Tāpat, mēs regulāri (parasti reizi ceturksnī) ziņojam mūsu investoriem par ieguldījuma portfeļa uzņēmumu darbību, tajā skaitā veicot aplēsi par to uzņēmumu patreizējo vērtību, kuros mēs esam veikuši ieguldījumus. Kā tad mēs nosākam uzņēmumu tirgus vērtības situācijās, kad “tirgus” (piemēram, rīgas fondu biržas) šī uzņēmuma daļām/akcijām ne-eksistē?

Fundamentāli uzņēmuma vērtību veido tikai divi faktori - peļņa un peļņas izaugsme. Jo lielāka ir peļņa tagad un jo straujāk tā var augt nākotnē, jo lielāku vērtību uzņēmumam redz investors. Tā kā investors novērtē uzņēmumu ar skatu uz nākotni (kādu peļņu un peļņas izaugsmi uzņēmums sasniegs nākošajos gados) tad uzņēmuma vērtība ir tieši atkarīga no kompānijas spējas pārliecināt par nākotnes peļņas iespējām. Un nekas nepārliecina labāk kā vēsturisks pierādījums.

Izejot no šādas vienkāršas racionalitātes, investori piešķirs mazāku vērtību, ja (i) uzņēmums nepelna, (ii) uzņēmuma peļņa ir svārstīga/riskanta (atkarīga no pāris kritiskiem un grūti kontrolējamiem apstākļiem) (iii) uzņēmums nevar norādīt uz vēsturisku peļņas izaugsmi un skaidri pārliecināt par nākotnes peļņas izaugsmes iespējām.

Praksē daudzi investori izmanto vienkāršu formulu, lai indikatīvi noteiktu uzņēmumu vērtību. Šī formula izriet no PEG (price-earnings to growth) koeficienta un izpaužas sekojoši:

“Uzņēmuma vērtība = uzņēmuma peļņa reiz nākotnes peļņas izaugsme”

Par piemēru, izmantošu šo formulu, lai aplēstu rīgas fondu biržā listēto uzņēmumu Grindex. Kompānija pēdējos 12 mēnešos ir nopelnījusi LVL 6,731t. Pēdējos divus gadus uzņēmums ir demonstrējis vidējo peļņas izaugsmes rādītāju 17% gadā. Pieņemot, ka nākotnē kompānija spēs audzēt peļņu ar 10% gada izaugsmi,

“Grindex vērtība = LVL 6,731t reiz 10 = LVL 60,73 miljoni jeb LVL 7.02 par vienu akciju”

Tā kā Grindex cena rīgas fondu biržā pašreiz (Jūn 25) ir LVL 2.72 tad investori izrāda neticību vai nu uzņēmuma spējai atkārtot iepriekš sasniegtos peļņas rādītājus, vai prognozē mazāku peļņas izaugsmes iespēju (vai abiem).

Pagājušajā nedēļā tehcrunch ziņoja par to, ka uniteddogs.com veiksmīgi noslēdza otro finansējuma kārtu, piesaistot ambient sound investments (asi) investīcijas gandrīz pus miljona eiro apmērā. Esot šonedēļ tallinā, sanāca saskrieties ar uzņēmuma vadītāju Ragnāru un aprunāties par viņa mācībām starptautiska portāla izveidē, gan par finansējuma piesaisti šajos tirgus apstākļos.

Uzreiz teikšu, ka balstoties uz savām (neizteiksmīgām) mācībām par interneta projektu attīstīšanu igaunijā, polijā, horvātijā un rumānijā, izjūtu ļoti lielu cieņu par to, ka Ragnāram ir izdevies izveidot veiksmīgu konceptu gan igaunijā, gan to pavērst daudzos ārvalstu tirgos. Kā droši vien var pastāstīt arī Ģirts, veiksme ārvalstīs nesākās ne ar lapas pārtulkošanu, ne ar vietēja “palīga” atrašanu. Viena no galvenajām kļūdām, ko Ragnārs minēja ārvalstu ambīcīju īstenošanā, ir pārāk liela ambīcija iekarot visus tirgus vienlaicīgi. Fokus ir svarīgs, jo uzņēmēja resursi ir ierobežoti, bet katrs ārvalstu tirgus ir savādāks un prasa pielāgošanu.

Attiecībā uz finansējuma piesaisti, asi diemžēl patreiz ir vienīgais riska kapitāla fonds Baltijas valstīs, kas var veikt ieguldījumus (kam ir nauda). Labi priekš asi, slikti priekš uniteddogs.com, jo šādos apstākļos ieguldījuma noteikumu pārrunās uzņēmējam nākas pamatā pielāgoties.

Viena no riska kapitāla īpatnībām ir relatīvi ilgais cikls, kura laikā riska kapitālisti gūst mācību par saviem iepriekš veiktajiem investīcīju lēmumiem. Vislielākās investīciju kļūdas var saprast 1-2 mēnešus pēc ieguldījuma, dažas kļūdas pēc 1 gada, bet visumā gala mācība tiek gūta 4-5 gados pēc ieguldījuma.  Tātad – veic investīciju, pagaidi 5 gadus, izdari secinājumus. Uz sitiena man ir grūti iedomāties vēl kādu karjeru ar tik garu vai garāku mācību ciklu. 

Kopš 2008. gada augusta jauniem uzņēmumiem ir kļuvis vēl grūtāk piesaistīt finansējumu, jo šajā mēnesī savu investīciju beidza līdz šīm vienīgie aktīvie riska kapitāla fondi – otrais eko fonds un zaļās gaismas investīcijas.

Jau gadu pašu kapitāla finansējumu var piedāvāt vairs tikai biznesa enģeļi, kuri Latvijā ir salīdzinoši neaktīvi, vai holdingi, kuri nav apdeguši nekustamā īpašuma tirgū. Savu ieguldījuma darbību iesaldējis arī vienīgais Latvijā darbojošais sēklas kapitāla fonds imprimatur.

Labā ziņa ir tā, ka šāda situācija ir pagaidu un nākošajos rakstos es pastāstīšu vairāk par potenciālajiem esošajiem finansējuma avotiem un nākotnes iespējām jauniem projektiem piesaistīt finansējumus.