Posts tagged “uzņēmuma novērtēšana”.

Kā noteikt sava uzņēmuma vērtību

Pamatā uzņēmuma novērtējums ir nepieciešams pie biznesa darījumu veikšanas situācijām, piemēram, pārdodot uzņēmumu, pērkot/apvienojoties ar citu uzņēmumu vai piesaistot investīcijas. Lai noteiktu adekvātu uzņēmuma vērtību šādās situācijās, praksē tiek izmantotas trīs pamata novērtēšanas metodoloģijas – ieņēmumu metode, aktīvu metode un salīdzinošo kompāniju metode.

Ieņēmumu metode prognozē uzņēmuma finansu darbības rādītājus nākotnē un nosaka (kapitalizē) nākotnes ieņēmumu vērtību tagadnes formā. Šī metodes darbības princips izriet no tā, ka saņemt 100 Ls tagad ir vērtīgāk nekā pēc 1 gada, jo šī viena gada laikā būtu iespēja šos simts latus ieguldīt (piemēram, depozītā) un gada beigās iegūt lielāku naudas summu. Tātad, ja uzņēmums sola viena gada laikā nopelnīt Ls 100, tad ieņēmumu metode nosaka to, cik Ls šie nākotnes ieņēmumi ir vērti tagad. Jo uzņēmuma nākotnes ienākumi ir pakļauti lielākam riskam, jo lielāku „atlaidi” būtu jāpiemēro uzņēmuma nākotnes ieņēmumiem.

Piemēram, ja uzņēmuma nākotnes ienākumi būtu tikpat droši kā depozīts bankā, kuru likme piemēra pēc varētu būt 10%, tad 1 gada nākotnes peļņas Ls 100 apmērā tagadnes vērtība būtu Ls 100/(1+10%) jeb Ls 90,90. Tātad, ieņēmumu metode nosaka, ka man būtu vienalga vai saņemt Ls 90,90 tagad vai uzņēmuma ienākumus pēc gada Ls 100 apmērā. Balstoties uz šādu pamatprincipu tiek prognozēti kompānijas ienākumi nākotnē un noteikta visu šo ienākumu tagadnes vērtības summa. Šīs metodes galvenais mīnus ir grūtības, kas saistītas ar nākotnes ienākumu prognozēšanu, kā arī nepieciešamās „atlaides” (jeb kapitalizācijas likmes) noteikšana uzņēmuma nākotnes ienākumiem.

Otrā novērtējuma metode ir aktīvu novērtēšana. Izejot no metodes nosaukuma, šis piegājiens nosaka kompānijas bilances aktīvu (iekārtu, krājumu u.c.) cenu un no tās atņem visas uzņēmuma saistības (banku kredītus, parādus piegādātajiem u.c.). Tā kā šī metode nebalstās uz subjektīviem pieņēmumiem par uzņēmuma darbību nākotnē, aktīvu novērtēšanas metodoloģiju var uzskatīt par vienkāršāku un reālistiskāku piegājienu kompānijas tirgus cenas identificēšanai. Tomēr šī metode neņem vērā uzņēmuma nemateriālās vērtības, kas netiek atspoguļotas bilancē (piemēram, preču zīmes, izstrādātās procedūras, klientu lojalitāte u.c.), tāpēc aktīvu metode tiek izmantota pamatā tikai novērtējot uzņēmumus grūtībās (tuvu maksātnespējai) vai likvidācijas gadījumā.

Trešā metode ir salīdzinošo uzņēmumu un darījumu metode. Tās vienkāršā pielietojuma un ideoloģijas dēļ šī metode bieži vien ir populārākā no aprakstītajiem uzņēmuma novērtēšanas piegājieniem. Šī metode nosaka, ka uzņēmuma tirgus cena ir atvasināma no vērtības, ko pircēji ir gatavi maksāt par līdzīgu uzņēmumu/-iem. Piemēram, ja mani konkurenti ir tikko pārdevuši savas viesnīcas par cenu, kas ir vienāda ar 50% no viņu pēdējā gada apgrozījumiem, tad arī manas viesnīcas cenai būtu jābūt 50% no pēdējā gada apgrozījuma. Diemžēl šī metode neņem vērā to, ka uzņēmumi, lai arī strādājot vienā darbības jomā, tomēr ir savādāki un šīs atšķirības arī izpaužas uzņēmuma patiesajā tirgus vērtībā.

Neviena no iepriekš aprakstītajām metodēm nav bez saviem trūkumiem un piemērojama visām novērtējumu situācijām, tāpēc profesionāļi, nosakot uzņēmumu vērtību, parasti izmanto vairākas metodes paralēli. Tāpat ir jāņem vērā, ka novērtējumi var atšķirties atkarībā no tā vai tiek vērtēts viss uzņēmums (būtiska tā kontrole), vai kompānijas mazākuma daļas.

Darījumu konsultāciju uzņēmums Capitalia ir izveidots, balstoties uz „Supernetto” darbības principiem, piedāvājot standartizētus darījumu konsultāciju pakalpojumus par pieejamām cenām. Mēs piedāvājam gan uzņēmuma novērtēšanas, gan biznesa plānu sastādīšanas un citus pakalpojumus par „plaukta” cenām, neatkarīgi no jūsu kompānijas izmēra, nozares vai atrašanās vietas.

Kāda ir AS Diena vērtība: salīdzinošā analīze

Viens no šī gada redzamākajiem uzņēmuma iegādes darījumiem ir bijis Diena un Dienas bizness  (turpmāk “Diena”) pirkums. Sākotnējās spekulācijas igauņu presē novērtēja šo darījumu vairāk nekā LVL 40m vērtu, savukārt pēdējās aplēses ir, ka Diena tika iegādāta par LVL 9m. Izmantojot to, ka publiski uzņēmuma pirkuma cena nav izskanējusi, nolēmu veikt nelielu novērtējuma vingrojumu un, aplūkojot pāris līdzīgas kompānijas, noteikt Diena provizorisko vērtību. Pirmkārt, es izvēlējos divas publiski kotētas mediju kompānijas, uz kuru pamata veikt salīdzinošo analīzi:

  • Eesti Ekspress. Igaunijas vadošā mediju grupa, kurai pieder Delfi portāli. Uzņēmums papildus nodarbojas ar grāmatu mazumtirdzniecību un poligrāfijas pakalpojumiem, kas veido vairāk nekā 50% no kompānijas apgrozījuma. Interneta bizness sastāda 10-15% no uzņēmuma apgrozījuma.
  • Alma. Somijas ziņu mediju grupa, kurai Baltijas valstīs pieder BNS, kā arī vairāki interneta portāli, piemēram city24 un motors24.  Interneta bizess šai kopmānijai veido vismaz 15% no apgrozīju.

Sekojošajā tabulā ir salīdzināti izvēlēto kompāniju pamatrādītāji:

* salīdzināšanai izmantoju peļņu pirms nodokļiem un procentiem (EBIT) un vidējās rentabilitātes aprēķinam tika izmantota pieejamā finansu pārskatu vēsture (Eesti Ekspress 4 gadi, Alma, 4 gadi, Diena 8 gadi).

Izmantojot vidējo rentabilitāti un 2008 gada apgrozījuma rezultātus, aprēķini norāda, ka Eesti Ekspress uzņēmuma kopējā (pašu kapitāla un ilgtermiņa parādu) vērtība pret “normalizētu peļņu” sastāda 6,14 savukārt Alma 7,33.  Rupji interpretējot šis rezultāts nozīmē, ka Alma uzņēmuma kapitāla devējiem atmaksājas 7 gadu laikā bet Eesti Ekpress 6 gadu laikā (pieņemot, ka abi uzņēmumi neaug). Vienkāršības labat turpmāk dēvēšu šo koeficentu par “atmaksāšanās rādītāju”.

Šis atmaksāšanās rādītājs relatīvi norāda vairākus svarīgus uzņēmuma vērtības faktorus. Pirmkārt, risku  - jo lielāka uzņēmuma ienākumu svārstību varbūtība un diapazons, jo ātrāk investori vēlētos, lai ieguldījums atmaksātos. Otrkārt, izaugsmi (vai izaugsmes potenciālu) – straujāk augošam uzņēmumam atmaksāšanās rādītājs uz tagadējo uzņēmuma peļņu var būt lielāks, jo investoriem ir cerība, ka uzņēmuma ieņēmumi palielināsies.

Diena pēc sava darbība profila vistuvāk līdzinās Eesti Ekspress, jo abu uzņēmumu būtisku ienākumu daļu veido uz  pamatlīdzekļu investīciju balstītu pakalpojumu sniegšana (poligrāfija). Diena ienākumi no poligrāfijas veido aptuveni 35% . Šādu biznesu relatīvā vājība ir turpmāku investīciju nepieciešamība pamatlīdzekļos izaugsmes nodrošināšanai. Salīdzinot ar Eesti Ekspress, Diena darbojas tikai 1 valstī, ienākumi no strauji augošās interneta vides veido ļoti nelielu kopējo ienākumu daļu, kā arī uzņēmums būtiski atpaliek peļņas rentabilitātes rādītājos. Tādējādi salīdzinošās novērtēšanas nolūkam Diena “atmaksāšanās rādītājam” būtu jābūt zemākam nekā Eesti Ekpress 6,14 un pēc manām aplēsēm varētu veidot 5,5 līdz 6.

Izejot no šādas vienkāršotas analīzes un balstoties uz 2008 gada darbības rezultātiem, Diena tirgus vērtībai būtu jābūt robežās no EUR 9,6 un 10,5m.

Vienkārši par uzņēmuma novērtēšanu

Darbojoties riska kapitāla jomā, uzņēmuma vērtības noteikšana ir regulāra nodarbe. Katru reizi, kad tiek piedāvāts ieguldījums uzņēmumā pretim saņemot kompānijas daļas, mēs veicam aplēsi par uzņēmuma tagadējo “tirgus” vērtību. No šīs aplēstās vērtības arī izriet daļu proporcija, ko mēs vēlamies iegūt uzņēmumā. Tāpat, mēs regulāri (parasti reizi ceturksnī) ziņojam mūsu investoriem par ieguldījuma portfeļa uzņēmumu darbību, tajā skaitā veicot aplēsi par to uzņēmumu patreizējo vērtību, kuros mēs esam veikuši ieguldījumus. Kā tad mēs nosākam uzņēmumu tirgus vērtības situācijās, kad “tirgus” (piemēram, rīgas fondu biržas) šī uzņēmuma daļām/akcijām ne-eksistē?

Fundamentāli uzņēmuma vērtību veido tikai divi faktori - peļņa un peļņas izaugsme. Jo lielāka ir peļņa tagad un jo straujāk tā var augt nākotnē, jo lielāku vērtību uzņēmumam redz investors. Tā kā investors novērtē uzņēmumu ar skatu uz nākotni (kādu peļņu un peļņas izaugsmi uzņēmums sasniegs nākošajos gados) tad uzņēmuma vērtība ir tieši atkarīga no kompānijas spējas pārliecināt par nākotnes peļņas iespējām. Un nekas nepārliecina labāk kā vēsturisks pierādījums.

Izejot no šādas vienkāršas racionalitātes, investori piešķirs mazāku vērtību, ja (i) uzņēmums nepelna, (ii) uzņēmuma peļņa ir svārstīga/riskanta (atkarīga no pāris kritiskiem un grūti kontrolējamiem apstākļiem) (iii) uzņēmums nevar norādīt uz vēsturisku peļņas izaugsmi un skaidri pārliecināt par nākotnes peļņas izaugsmes iespējām.

Praksē daudzi investori izmanto vienkāršu formulu, lai indikatīvi noteiktu uzņēmumu vērtību. Šī formula izriet no PEG (price-earnings to growth) koeficienta un izpaužas sekojoši:

“Uzņēmuma vērtība = uzņēmuma peļņa reiz nākotnes peļņas izaugsme”

Par piemēru, izmantošu šo formulu, lai aplēstu rīgas fondu biržā listēto uzņēmumu Grindex. Kompānija pēdējos 12 mēnešos ir nopelnījusi LVL 6,731t. Pēdējos divus gadus uzņēmums ir demonstrējis vidējo peļņas izaugsmes rādītāju 17% gadā. Pieņemot, ka nākotnē kompānija spēs audzēt peļņu ar 10% gada izaugsmi,

“Grindex vērtība = LVL 6,731t reiz 10 = LVL 60,73 miljoni jeb LVL 7.02 par vienu akciju”

Tā kā Grindex cena rīgas fondu biržā pašreiz (Jūn 25) ir LVL 2.72 tad investori izrāda neticību vai nu uzņēmuma spējai atkārtot iepriekš sasniegtos peļņas rādītājus, vai prognozē mazāku peļņas izaugsmes iespēju (vai abiem).

Rss Feed Tweeter button Facebook button Myspace button Linkedin button Digg button Stumbleupon button Newsvine button Youtube button